WorkingDay interneta mājas lapā tika veikta aptauja, kuras mērķis bija izpētīt diskriminācijas līmeni darba tirgū Latvijā.
Pavisam aptaujā piedalījās 1035 respondenti. Uz jautājumu: "Ar kāda veida diskrimināciju Tev ir nācies saskarties darba meklējumos," respondenti izvēlējās sekojošus atbilžu variantus:
"Vecuma" - 38% respondentu,
"Tautības" - 12% respondentu,
"Dzimuma" - 11% respondentu,
"Ar cita veida diskrimināciju" - 13% respondentu un
"Ar visām minētajām" - 5% respondentu.
Atbilžu variantu "Neesmu saskāries ar diskrimināciju" izvēlējās tikai 20% respondentu.
WorkingDay Latvia mārketinga direktora Māra Silinieka komentārs:
Diskriminācija darba tirgū Latvijā ir salīdzinoši jauns jēdziens un tam diemžēl tiek pievērts nepelnīti maz uzmanības. Bieži vien sabiedrībā pat nav vienota viedokļa par to, kas ir un kas nav diskriminējoši - vai ir diskriminējoši prasīt krievu valodas zināšanas? Vai ir diskriminējoši šķirot pēc dzimuma noliktavas darbiniekus? Vai ir diskriminējoši atlasīt pēc vecuma oficiantus restorānā?
Darba devēji pēdējā laikā sāk vairāk interesēties par diskriminācijas jautājumiem darba tirgū kontekstā ar nesenajiem saviļņojumiem sabiedrībā par krievu valodas zināšanu pieprasīšanu darbam valsts iestādēs. Šis ir labs piemērs, kā diskriminācijas jēdziens ir ticis pārprasts. Prasīt no darba kandidāta jebkādas zināšanas, kuras nāksies pielietot ikdienas darbā, nevar būt diskriminējoši. Par diskrimināciju var sākt runāt tad, ja darba devējs atsaka darba kandidātam dēļ kāda ar darba pienākumu pildīšanu nesaistīta iemesla - mantiskais vai ģimenes stāvoklis, sociālā izcelsme, ādas krāsa, reliģiskā piederība vai pat seksuālā orientācija.
Diemžēl ikdienā darba devēji diskriminē darbiniekus ļoti bieži un iemesli tam ir visdažādākie. Sākot no reliģiskas vai politiskas pārliecības, līdz pat finansiāliem apsvērumiem, kad atsaka darbu jaunajai māmiņai, jo viņai varbūt biežāk kā citiem darbiniekiem nāksies ņemt darba nespējas atvaļinājumi. Diskriminācija var būt arī netieša un slēpta - dažkārt pat darba devējs un pats darbinieks par to var nenojaust. Piemēram, ja darbinieks smēķē, šī nodarbe viņa darba dienai var nozagt pusstundu vai pat vairāk, un, ja nesmēķējošs darbinieks saņem tik pat lielu atalgojumu kā smēķējošs, viņš netieši tiek diskriminēts.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir mainījusies valsts attieksme pret diskrimināciju un situācija darba tirgū uzlabojas - vairs darba sludinājumos netiek norādīts vecums vai prasīta fotogrāfija, tomēr ikdienā joprojām bieži nākas dzirdēt no darba kandidātiem bēdu stāstus par diskriminējošu attieksmi no darba devēju puses.