Kamēr Eiropā aug bezdarbs, Latvijā tas lēnām samazināsies, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja ekonomisti.
Jau ziņots, ka sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES) šā gada februārī palielinājās līdz 10,2%, salīdzinot ar 10,1% janvārī, liecina jaunākie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, parādu krīzes sekas Eiropā pamazām sāk atspoguļoties bezdarba pieaugumā, kas turpināsies arī nākamgad. Tajā pašā laikā Latvijā viņš prognozēja lēnu, tomēr bezdarba mazināšanos.
"Vājais ES darba tirgus bremzēs atalgojuma pieaugumu, kas attiecīgi atsauksies mūsu eksportētāju iespējās. Turklāt bezdarba pieaugums šogad un nākamgad sagaidāms arī tādās valstīs kā Vācija, kurā pērnā gada beigās tas bija samazinājies līdz 5,5%. Šādas tendences sola pieaugošas sociālas dabas viļņošanos, nemierus un lielāku atsaucību populisma un protekcionisma idejām, kas atsauksies uz Austrumeiropas reģiona valstu iedzīvotājiem, tai skaitā mūsu ES tirgū strādājošajiem tautiešiem. Tādējādi Eiropas politiķiem un Briseles ierēdņiem nākas sastapties ar pieaugošu pretvēju, jo pašreizējā situācija ekonomikā un darba tirgū pieprasa pastiprinātas iniciatīvas un reformas vienotā ES tirgus veicināšanai un sabalansēt taupības pasākumus ar ekonomiku veicinošām iniciatīvām," uzskata Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka ES kopumā, jo īpaši smagāk skartās dienviddaļas valstis, saskaras ar līdzīgām tendencēm kā Latvija - spējīgi jaunākās paaudzes cilvēki emigrē uz citām pasaules daļām.
Arī "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Latvijā patlaban ir straujāk augošā ekonomika Eiropā. "Latvijā reģistrētais bezdarbs gada pirmajā ceturksnī nedaudz pieauga, tā mūsu valstī ir normāla sezonāla parādība. Turpmākajos mēnešos ir gaidāma strauja reģistrētā bezdarba samazināšanās. Jaunākajos Eiropas Komisijas publicētajos konfidences datos strauji paaugstinājies indekss, kas liecina par uzņēmēju plāniem palielināt darbaspēku," informēja Strautiņš.
Tajā pašā laikā Strautiņa vērtējumā, stagnācija Eiropā Latviju ietekmēs negatīvi. "Kā ir pierādījusi aizvadītā gada pieredze, tas neaptur Latvijas izaugsmi. Šā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta gada pieauguma temps gandrīz noteikti ir bijis augstākais kopš izaugsmes atsākšanās 2009.gada beigās. Skaidrs, ka pie labvēlīgākas situācijas Eiropā kopumā mūsu ekonomika attīstītos vēl straujāk," sacīja "DNB bankas" eksperts.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka darba tirgus tendences ES valstu starpā atšķiras visai dramatiski līdz ar dažādo ekonomisko attīstību. Parāda krīzes nomāktajās valstīs, Spānijā un Grieķijā, darba meklētāju īpatsvars pārsniedz 20%, bet spēcīgākajās valstīs, tādās kā Austrijā, Nīderlandē, Luksemburgā, tas ir ap 5%, bet Vācijā nedaudz zem 6%. Turklāt Spānijā darba meklētāju īpatsvars turpina augt, kamēr spēcīgajās valstīs tas ir vairāk vai mazāk stabils.
"Tā kā Latvija pārsvarā tirgojas tieši ar spēcīgākajām ES valstīm, mūsu valsts ekonomikas izaugsme turpinās. Šogad tā paredzama lēnāka, tomēr vienalga ļaus nedaudz kāpināt arī nodarbinātību. Tādējādi, visticamāk, arī darba meklētāju īpatsvars turpinās lēnām slīdēt uz leju," prognozēja ekonomiste.
Jau ziņots, ka eirozonā bezdarbs februārī palielinājās līdz 10,8%, salīdzinot ar 10,7% janvārī, tādējādi sasniedzot rekordaugstu līmeni.
Saskaņā ar "Eurostat" aprēķiniem šā gada februārī ES bija 24,55 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā 17,134 miljoni eirozonā.
Salīdzinot ar janvāri, bezdarbnieku skaits ES pieauga par 167 000, bet eirozonā - par 162 000. Savukārt salīdzinājumā ar 2011.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES palielinājās par 1,874 miljoniem, bet eirozonā - par 1,476 miljonu.
Augstākais bezdarba līmenis šā gada februārī reģistrēts Spānijā - 23,6%.
Par Latviju, tāpat kā par Lietuvu un Igauniju, dati nav pieejami, bet, pēc pēdējiem datiem par pagājušā gada ceturto ceturksni, Latvijā bezdarba līmenis veidoja 14,6%, kas Latviju februārī ierindo piektajā vietā no visām ES valstīm.
Tikmēr vismazākais bezdarba līmenis februārī fiksēts Austrijā - 4,2%, Nīderlandē - 4,9% un Luksemburgā - 5,2%.