Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atsāks īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus.
Par likuma pieņemšanu nobalsoja 87 deputāti.
Labklājības ministrijā (LM) aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka šogad joprojām ir liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā arī tautsaimniecībā nav pietiekami daudz darbavietu, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū, tādēļ LM uzskata, ka arī nākamajā gadā bezdarbniekiem ir jāturpina sniegt atbalstu nodarbinātības pasākumu veidā, pretējā gadījumā palielināsies ekonomiski neaktīvo un ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā dēļ pieaugs arī sociālā spriedze un emigrācija.
Paredzēts, ka atalgojuma apmēru algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem noteiks valdība.
Likums arī paredz, ka preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu laikā pasākumu īstenotāji nodrošina bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus mācību un mācību prakses apstākļus.
Noteikts, ka pašvaldībām turpmāk nebūs jāizstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni attiecīgajai teritorijai. To vietā ik gadu līdz 1.aprīlim būs jāinformē NVA par pašvaldību iepriekšējā gadā papildus īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem un kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm.
Grozījumi likumā noteic – ja 15 gadu veci jaunieši mācās pamatskolā vai vidusskolā un apgūst pamata vai vidējo izglītību (izņemot mācības vakara skolā) izglītības iestādē, viņi nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Savukārt, ja jaunietis 15 gadu vecumā nemācās pamatskolā vai vidusskolā, viņš kā līdz šim varēs pretendēt uz bezdarbnieka statusu.
LM paskaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai bezdarbnieku atbalsta sistēmu salāgotu ar iepriekš veiktajām izglītības sistēmas reformām, kuru dēļ bērni skolas gaitas sāka septiņu gadu vecumā, pabeidzot to 16, nevis 15 gadu vecumā. Līdz ar to varēja rasties situācija, ka jaunietis 15 vai 16 gadu vecumā, vēl mācoties pamatskolā, ir tiesīgs iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu.
Ar grozījumiem likumā arī tiek pārņemtas direktīvas par pagaidu darba aģentūrām prasības.
Jau vēstīts, ka pagaidu darbos varēs iesaistīties cilvēki, kas NVA kā bezdarbnieki ir reģistrējušies vismaz sešus mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju. Veikt mazkvalificētus sabiedriskos darbus pašvaldībā varēs līdz četriem mēnešiem, par paveikto ik mēnesi saņemot 100 latu.
Pašlaik bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir iesaistījušies tā dēvētajā simts latu pasākumā jeb veic mazkvalificētus darbus pašvaldību izveidotās darba prakses vietās, ik mēnesi saņemot 80 latu stipendiju.