Sākoties vasaras sezonai, vairums jauniešu vecumā no 13 līdz 15 gadiem labprāt vēlētos atrast darbu, taču, sazinoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), noskaidrojām, ka, darbu, ko jaunieši varētu veikt, šobrīd uzņēmušies simtlatnieki.
Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Iveta Kancēna skaidro: „2004. gadā mēs aizsākām projektu „Skolēnu vasaras nodarbinātība”, kas piecus gadus bija viens no populārākajiem un sociāli nozīmīgākajiem pasākumiem vasaras brīvlaikā ne tikai skolēnu, bet arī darba devēju vidū. 2008. gada vasarā darba devēji skolēniem bija pieteikuši 12 236 darba vietas, kas bija tolaik vislielākais pieteiktais darba vietu skaits kopš projekta īstenošanas sākuma. Tajā pašā laikā, 2008. gada otrajā pusē bezdarba līmenis Latvijā sāka pieaugt un brīvo darba vietu skaits saruka. Šobrīd ar bērnu nodarbinātību nekas nenotiek - sākoties krīzei, šo projektu nācās iesaldēt.”
Pirms vairākiem gadiem par valsts finansējumu īstenotā jauniešu nodarbinātības programma vasaras mēnešos dažviet valstī tiek turpināta par pašvaldības budžeta līdzekļiem, taču Valmieras pilsētas pašvaldība, noslēdzoties valsts finansētajai iniciatīvai, šādu programmu neturpināja. Valmieras Pilsētas pašvaldības pārstāve Inese Pabērza atzīst, ka, sākoties simtlatnieku programmai, jauniešu iespējas atrast darbu vasaras mēnešiem ir krietni samazinājušās: „2009. gadā, kad tika izveidota simtlatnieku programma, jauniešu iespējas darba tirgū krietni saruka. Naudiņu var nopelnīt pilsētas sakārtošanā - ravēt dobes, sakārtot parkus, kā arī uzkopt pilsētas centru, bet uz šiem darbiem rindā jau stāv bezdarbnieki, kuri iesaistījušies simtlatnieku programmā. Līdz ar to, lai gan Valmieras pilsētas skolās ir aptuveni 2000 bērnu vecumā no 13 līdz 18 gadiem, apmierināt visu ģimeņu vēlmes nodarbināt bērnus vasaras sezonā nav iespējams.”
Tiesa, NVA un Valmieras pašvaldību pārstāvji atzīst, ka jaunieši vasarā var meklēt ne vien savu pilsētu pašpārvaldēs, bet arī pie privātajiem uzņēmumiem. Tā, piemēram, šobrīd lielākie jauniešu nodarbinātāji šovasar ir uzņēmumi Valmieras piens, Rīgas piena kombinātā, kā arī veikalu tīkls Maxima, kas šovasar piedāvā darbu trīssimt skolēniem.
Tiesa, uzņēmēju atsaucība ņemt darbā padsmitniekus nav pārāk liela, jo, nodarbinot jauniešus, ir jāievēro ļoti stingi nosacījumi.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras mājas lapā norādīts, ka uzraugiem ir jāapzinās, ka ir daži uzdevumi, ko nedrīkst veikt viņu uzraugāmie jaunieši, piemēram, cilvēki, kas ir jaunāki par 18 gadiem, nedrīkst veikt darbu, kas neatbilst to fiziskajām vai garīgajām spējām - darbs ir tieši saistīts ar pastāvīgu smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu – zēniem līdz 10 kg un meitenēm līdz 4 kg. Darbs, kas pakļauj tos toksisku vai vēzi izraisošu vielu iedarbībai, radiācijai, ka arī ietver pārmērīgu karstumu, toksīnus vai vibrāciju. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates.
Ir arī ierobežojumi, kas skar darba laiku. Ja darbs tiek veikts mācību gada laikā, bērnus, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu, nedrīkst nodarbināt ilgāk par divām stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā. Ja izglītības iestādē ir brīvlaiks - ne ilgāk par četrām stundām dienā un ne vairāk par 20 stundām nedēļā.
Likumi.lv mājas lapā norādīts, ka bērnus vecumā no 13 gadiem no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt dārzu ravēšana un laistīšana; ražas novākšana; ziedu novākšana; ārstniecības augu vākšana; augļu, dārzeņu un ogu iepakošana; laukumu un skvēru sakopšana; tīrās veļas šķirošana un gludināšana; mājstrādnieka darbu veikšana, kā arī preču piegādāšanai mājās.
Lai veicinātu jauniešu bezdarbnieku darbošanos sabiedrības labā, 2011. 1. jūlija tika īstenots pasākums "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam", tādējādi veicinot un popularizējot brīvprātīgo darbu. Pasākumā galvenokārt piedalīsies tie jaunieši bezdarbnieki, kuriem nav nepieciešami iztikas līdzekļi, jo, piemēram, finansiālu atbalstu nodrošina tuvinieki, taču ir motivācija attīstīt darba iemaņas.
„NVA pasākumā „Darba vieta jaunietim” tiek iesaistīti esošie jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas ilgāku laiku ir bez darba un reģistrējušies (arī vecāki pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma vai ar invaliditāti). Viņi slēdz līgumu ar darba devēju un 9 mēnešu laikā iegūt darba pieredzi, jaunas prasmes un iemaņas. Valsts šo pasākumu finansē daļēji, tāpēc ar savu artavu jāpiedalās arī darba devējam,” skaidro Iveta Kancēna.