Šā gada pirmajā pusē valstij piederošā a/s Citadele banka (Citadele) tikusi pie 0,2 miljonu latu peļņas.
Citadeles peļņa tālu atpaliek no Swedbank 50,3 miljoniem latu un SEB bankas 41,6 miljoniem (precīzāk sakot, SEB Latvijas uzņēmumu grupas rādītājs), bet toties izceļas uz tajā pašā laikā DnB NORD bankas zaudētajiem 13,4 miljoniem latu.
Iespēja paziņot par peļņu ir dāvana, ko Citadele pasniegusi pati sev, sasniedzot gada vecumu. Savu darbību tā sāka pērnā gada 1. augustā, pārņemot daļu no Parex bankas aktīviem un pasīviem. Patlaban bankas rīcībā ir aktīvi 1,25 miljardu latu nominālvērtībā. Tas ir gandrīz trīs reižu mazāk, nekā bija vecajai Parex bankai, bet toties daudz ticamāk, jo problemātiskie aktīvi ir atstāti tagadējai Parex bankai.
Vienas bankas sadalīšana divās deva valstij Citadeli, kuru varētu pārdot vismaz par tās pamatkapitālā reģistrētajiem 84 miljoniem latu. Cena nešķiet maza starp tiem darījumiem, kādos Latvijas valsts vispār ir pārdevusi savus īpašumus, bet tomēr tā būtu tikai apmēram 1/10 daļa no naudas, kādu valsts iztērēja, lai segtu Parex bankas bijušo īpašnieku atstātos parādus. Pārdot Citadeli un tāpat Parex par to aktīviem atbilstošu cenu nav iespējams, jo ar aktīviem taču ir segti pasīvi – prasījuma tiesības pret bankām. Labā ziņa ir tā, ka Citadele un Parex palēnām sedz arī Latvijas valsts prasījuma tiesības pret šīm bankām.
Citadeles privatizāciju organizē ne pati banka, bet Privatizācijas aģentūra. Tās pārstāvis Vladimirs Loginovs stāsta, ka aģentūra pati un ar pieaicinātā konsultanta Nomura starpniecību uzrunājusi apmēram simts finanšu iestāžu, kuras varētu būt ieinteresētas iegūt darbības laukumu Latvijā. Līdz rudenim tiks gaidīti atbildes piedāvājumi. Daudzsološāko piedāvājumu sniedzējiem tiks dota iespēja dziļāk iepazīties ar Citadeli. Ja savstarpējas ieinteresētības nebūs, Citadele turpinās strādāt valsts īpašuma statusā un centīsies ar savu peļņu u. c. rādītājiem kļūt vilinošāka investoriem.
Citadele ir augoša banka, lai gan bankas prezidents Juris Jākobsons piebilst, ka izaugsme notiek uz banku sektora sarukuma fona. Bankas caurmērā vairāk iekasē agrāk izsniegtos kredītus, nekā izsniedz jaunus, bet Citadele atļaujas kreditēšanu palielināt. Pēc pavisam izsniegto aizdevumu apjoma banka ar 5,2% tirgus daļas ir piektā lielākā valstī, bet tieši šogad izsniegto kredītu kopapjomā Citadelei ir 9,1% un trešā vieta. Bankai ir vairāki unikāli piedāvājumi kredītņēmējiem. Pirmkārt, tās ir no Parex mantotās ekskluzīvās tiesības izsniegt American Express kredītkartes. Otrkārt, tas ir hipotekārais kredīts, par kuru kredītņēmējs atbild tikai ar ķīlu. Treškārt, tās ir tiesības apsaimniekot 100 miljonus eiro no Eiropas Investīciju bankas, izsniedzot kredītus ar klientiem izdevīgākiem nosacījumiem, nekā pašlaik parasti tiek piedāvāti Latvijā. Šie un citi piedāvājumi piesaista bankai vidēji ap tūkstoti jaunu klientu mēnesī.
Lielāko daļu jeb 38% no Citadeles šogad izsniegtajiem kredītiem saņēmuši lauksaimnieki, bet ar 31% neko daudz neatpaliek pakalpojumu sniedzēji. «Ārkārtīgi interesanti projekti,» kreditēšanu pamato J. Jākobsons. Rūpniecībai tikuši vien 5%, kas neiekļaujas stāstā par Latvijas rūpniecības un preču eksporta rekordātro pieaugumu. J. Jākobsons skaidro, ka nekādu pretrunu tomēr nav, jo uzrādīti tiek tikai jaunie kredīti, nevis visi izsniegtie kredīti. Citadele un citas bankas izsniedz naudu arī pa vecajām kredītlīnijām, kas ved uz rūpniecības uzņēmumiem un nodrošina to, ka nepietrukst apgrozāmo līdzekļu ražošanas paplašināšanai.