Bankas vadītājs brīdina par bīstamu kavēšanos: "Eiropa vēl nav izkāpusi no gultas"
Eiropa pēdējos gados piedzīvojusi vienu satricinājumu pēc otra – pandēmiju, Krievijas iebrukumu Ukrainā un tagad arī konfliktu Tuvajos Austrumos. Tomēr, neraugoties uz vairākiem skaļiem "modinātājzvaniem", kontinents joprojām reaģē pārāk lēni. Tā intervijā aģentūrai LETA atzīst Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kīsveks, vienlaikus uzsverot, ka Baltijas valstīm netrūkst ne ideju, ne naudas – pietrūkst drosmes un ātrākas rīcības.
Kīsveks uzskata, ka Eiropa vairākkārt saņēmusi skaidrus brīdinājumus par nepieciešamību kļūt pašpietiekamākai gan drošībā, gan ekonomikā, tomēr pārmaiņas notiek pārāk lēni.
Modinātājzvans ir noskanējis. Varbūt acis mums ir vaļā, bet mēs kā Eiropa vēl neesam izkāpuši no gultas," viņš raksturo pašreizējo situāciju.
Pēc viņa domām, tieši Ziemeļvalstu un Baltijas reģions šobrīd demonstrē vairāk pozitīvu pazīmju nekā pārējā Eiropa. Pieaug sadarbība drošības jomā, privātais sektors aktīvāk iesaistās kopīgos projektos, bet uzņēmēji arvien biežāk uzsver, ka inovācijas jāievieš nekavējoties, nevis pēc vairākiem gadiem.
Baltijas ekonomika iestrēgusi
Lai gan atsevišķi ekonomiskie rādītāji pēdējos ceturkšņos kļuvuši nedaudz labāki, Kīsveks aicina neskatīties tikai uz īstermiņa statistiku.
Viņš norāda, ka Latvija, Igaunija un Somija faktiski stagnē jau vairākus gadus, tāpēc daudz svarīgāk par vienu procentu izaugsmes ir ilgstoša un stabila attīstība.
Vienlaikus bankas vadītājs ir pārliecināts, ka reģionam ir visas iespējas situāciju mainīt - cilvēki ir labi izglītoti, bankās netrūkst kapitāla un uzņēmumiem ir potenciāls attīstīt konkurētspējīgas inovācijas.
Viņa ieskatā galvenā problēma nav naudas trūkums, bet gan tas, ka kapitāls netiek pietiekami efektīvi novirzīts jaunām idejām un projektiem.
Ukraina māca Eiropai inovācijas
Kīsveks uzskata, ka Eiropa pārāk reti novērtē Ukrainas devumu. Viņaprāt, ukraiņi ne tikai aizstāv Eiropu, bet kara apstākļos spējuši radīt inovācijas daudz straujāk nekā mierīgās Eiropas valstis.
Kā piemēru viņš min dronu tehnoloģiju attīstību, kas būtiski mainījusi mūsdienu karadarbību.
"Tā vietā, lai tikai gaidītu pateicību no Ukrainas, mums pašiem būtu jāpateicas Ukrainai," uzsver bankas prezidents.
Drošības nozare kļūst par ekonomikas dzinējspēku
Pēc Kīsveka domām, aizsardzības industrija šobrīd kļuvusi par vienu no galvenajiem inovāciju virzītājiem.
Viņš to salīdzina ar "Formulu 1" ekonomikā, jo militārām vajadzībām radītās tehnoloģijas vēlāk plaši izmanto arī civilajā dzīvē - sākot no ārkārtas situāciju pārvaldības līdz laikapstākļu prognozēšanai.
Arī Ziemeļu Investīciju banka pēdējo divu gadu laikā būtiski paplašinājusi finansējuma iespējas aizsardzības projektiem. Starp lielākajiem piemēriem ir finansējums Zviedrijas uzņēmumam "Saab", dronu attīstības centram Igaunijā, kā arī 400 miljonu eiro aizdevums Lietuvai militārās infrastruktūras attīstībai, gatavojoties Vācijas karavīru izvietošanai valstī.
Latvijai iesaka būt drosmīgākai
Runājot par Latviju, Kīsveks atzīst, ka valsts ekonomikā saskata potenciālu. To apliecina arī bankas lēmums atvērt biroju Rīgā un aktīvāk meklēt vietējos projektus. Viņš uzskata, ka Latvijai vairāk jāizmanto publiskās un privātās partnerības, kā labu piemēru minot Ķekavas apvedceļu.
Bankas vadītājs arī aicina valdību ekonomiskās grūtībās nevis samazināt investīcijas, bet tieši pretēji - izmantot krīzes laiku attīstībai.
"Esiet drosmīgi," viņš saka, piebilstot, ka neviens negaida, ka ekonomiku izdosies sakārtot dažu mēnešu laikā, taču svarīgi ir sākt pareizās pārmaiņas jau tagad.
Baltija investoriem joprojām ir droša vieta
Kīsveks atzīst, ka daļu ārvalstu investoru joprojām satrauc Baltijas tuvums Krievijai un ziņas par drošības incidentiem.
Tomēr viņš uzskata, ka šie priekšstati bieži vien neatbilst realitātei.
"Atbrauciet un paskatieties. Jūs sapratīsiet, ka šī joprojām ir viena no drošākajām vietām," saka Ziemeļu Investīciju bankas prezidents.
Viņaprāt, tieši drosmīgāka investēšana, ciešāka reģionālā sadarbība un gatavība ātrāk pieņemt lēmumus būs galvenie priekšnoteikumi tam, lai Baltijas valstis un visa Eiropa nākamajos gados spētu kļūt konkurētspējīgākas.
