Konkurences padome (KP) atklājusi aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām par komisijas maksas piemērošanu maksājuma karšu pieņemšanā.
Konkurences uzraugi bankām piemēroši naudas sodu kopumā 5,495 miljonu latu apmērā.
KP secinājusi, ka bankas ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājuma kartes. Tādējādi ir tikusi deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem.
Aizliegtā vienošanās attiekusies uz komisijas maksām, ko bankas maksājušas par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem, skaidroja KP.
Lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanas gaitā KP konstatēja, ka tirgotāju maksājuma lielums ir bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma. Tā 2009.gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā. Tādējādi banku vienošanās par vienotu starpbanku maksu , nenosakot šo maksājumu atbilstoši konkrētās bankas izmaksām, deformēja konkurenci un nelika visām bankām cīnīties par jaunu klientu – tirgotāju – piesaisti, piemērojot zemākus komisijas maksājumus.
KP secināja, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu apjomam un secīgi banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās. Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus, maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem. Savukārt, ja nepastāvētu vietējā visu banku vienošanās vai atsevišķi divpusēji līgumi, bankām būtu jāpiemēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju VISA un "MasterCard" piemērotie starpbanku maksājumu nosacījumi, kas kopumā nav bijuši augstāki, turklāt noteiktos laika periodos bijuši ievērojami zemāki par Latvijas banku noteiktajiem, paskaidroja KP.
"Tāpat vienošanās rezultātā tika deformēta konkurence, kas varētu patērētājiem nodrošināt zemākas komisijas maksas par skaidras naudas izņemšanu vai konta stāvokļa aplūkošanu citas bankas bankomātā. Šis apstāklis īpaši būtisks bija vienošanās sākumposmā (no 2002.gada), kad mazāk izplatīti bija bezskaidras naudas norēķini, turklāt bija mazāk banku divpusējo līgumu, kas šobrīd daudzos gadījumos ļauj konkrētos pakalpojumus saņemt lētāk vai pat par velti," secinājusi KP.
Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi.
Lielākais naudas soda piemērots „Swedbank” - 2,83 miljonu latu apmērā un „Citadele bankai” - 1,217 miljonu latu apmērā. Mazāk par miljonu latu sods piemērots „SEB bankai” – 558,7 tūkstoši latu, „Latvijas Krājbankai” – 259 tūkstoši latu, bet „DnB NORD Bankai” – 167,5 tūkstoši latu.
"Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiāle sodīta ar 158,4 tūkstošu latu naudas sodu, „Rietumu Bankai” piemērots 103,9 tūkstošu latu sods, bet „GE Money Bank” – 79,4 tūkstoši latu. „Latvijas Hipotēku un zemes bankai” būs jāmkasā 55,6 tūkstoši latu, „Norvik bankai” – 25,2 tūkstoši latu, „Aizkraukles bankai” – 15,5 tūkstoši latu, „PrivatBank” – 5,5 tūkstoši latu, „UniCredit Bank” – 5,4 tūkstoši latu.
KP sodījusi "Danske Bank" filiāli Latvijā ar 2,7 tūkstošu latu sodu un tāds pats sods piemērots „Baltic International Bank”, „Trasta komercbanka” – 2,6 tūkstoši latu, bet „SMP Bank” – divi tūkstoši latu. „Akciju komercbankai „Baltikums”” būs jāmaksā 1,4 tūkstoši latu, bet „Reģionālā investīciju bankai” – 1,3 tūkstoši latu, „Latvijas Biznesa bankai” – 728 lati, „LTB Bank” – 500 lati un „VEF bankai” – 500 lati.