Nākamgad darba tirgū arvien vairāk iezīmēsies strukturālā bezdarba problēmas un pieaugs to bezdarbnieku skaits, kuri ilgstoši ir bez darba, tāpēc palielināsies nepieciešamība pēc adekvātas valsts nodarbinātības politikas, - tā biznesa portālam "Nozare.lv", prognozējot situāciju nodarbinātībā 2011.gadā, teica "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņaprāt, neskatoties uz to, ka šogad kopš pavasara reģistrētā bezdarba līmenis valstī pamazām samazinās, situācija nodarbinātībā 2011.gadā arvien būs saspringta. Turklāt to apstiprina arī fakts, ka ziemas periodā bezdarba līmeņa kritums jau ir piebremzējies. Tas gan nenozīmē, ka nākamgad bezdarba samazināšanās tendence pilnībā apstāsies - tieši otrādi - bezdarbs turpinās rukt, bet lēnām, piebilst Gašpuitis.
Ekonomists brīdina, ka 2011.gadā arvien izteiktākas kļūs strukturālā bezdarba problēmas, kas nozīmē, ka, no vienas puses, saglabāsies augsts bezdarba līmenis, bet, no otras puses, - darba devēji saskarsies ar nepieciešamās kvalifikācijas darbinieku trūkumu. Turklāt nākamgad turpinās augt to bezdarbnieku skaits, kuri jau ilgstoši ir bez darba.
"SEB bankas" eksperts uzsver, ka iepriekš minētie faktori pastiprinās nepieciešamību pēc adekvātas valsts nodarbinātības politikas.
Viņa skatījumā adekvātai nodarbinātības politikai jāietver ne tikai vajadzība pielāgot bezdarbnieku apmācības programmas jaunajiem tirgus apstākļiem, bet arī jāparedz atvieglojumi uzņēmējiem, kuri ir gatavi paši apmācīt šādus darbiniekus. "Tā kā valsts iespējas un efektivitāte ir visai ierobežota, lielāki stimuli un instrumenti ir jādod pašu uzņēmēju rokās," uzsver Gašpuitis.
Lai raksturotu situācijas nopietnību, viņš min piemēru ar Somijas un Zviedrijas pieredzi deviņdesmito gadu sākumā, kur strukturālais bezdarbs radīja situāciju, ka bezdarba līmenis nespēja nokristies līdz pirmskrīzes līmenim pat padsmit gadu laikā līdz nesenajai krīzei, kad bezdarbs atkal pieauga.
Turklāt Gašpuitis vērš uzmanību uz to, ka liels izaicinājums Latvijas nodarbinātības politikai būs arī Vācijas darba tirgus atvēršana, kam attiecīgi var sekot kvalificētu darbinieku aizplūšana, bet darba apstākļi un iespējas Latvijā joprojām nebūs pietiekams arguments, lai notiktu nozīmīga emigrantu skaita atgriešanās.
Ekonomists norāda, ka, arī vērtējot straujās izaugsmes gadus, nākas secināt, ka bezdarbs tad mazinājās pakāpeniski. "Pieņemot, ka tautsaimniecība turpinās pieaugumu, daudzmaz ekonomikai atbilstošs bezdarba līmenis varētu tikt sasniegts ne ātrāk kā četru līdz piecu gadu laikā. Iespējams, ka statistika var uzrādīt labāku ainu arī ātrāk, bet tas noteikti neraksturos reālo situāciju darba tirgū," uzskata ekonomists, piebilstot, ka bezdarba mazināšanos noteiks ekonomikas attīstības sadalījums. Jo vienmērīgāk ekonomika attīstīsies, jo straujāk mazināsies bezdarbs.
Jau vēstīts, ka decembra vidū uz vienu brīvo darba vietu bija 60 bezdarbnieki un bezdarba līmenis bija 14,3%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.
Decembra sākumā reģistrēti 161 816 bezdarbnieki un aptuveni 2700 brīvas darba vietas. Kopā 2010.gada pirmajos 11 mēnešos bezdarbnieka statuss piešķirts 148 251 personai, bet darbā iekārtojušies 84 738 bezdarbnieki.
No reģistrētajiem bezdarbniekiem 55% ir sievietes, bet 45% - vīrieši. Visvairāk bezdarbnieku reģistrēts vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Visvairāk bezdarbnieku ir ar profesionālo izglītību, bet ilgstošie bezdarbnieki ir 37% no kopējā bezdarbnieku skaita.
Oktobra beigās reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā bija tādā pašā līmenī - 14,3%, bet vēl šā gada janvārī reģistrētā bezdarba līmenis bija 16,6%, martā sasniedzot pat 17,3%.