Visvairāk bezdarbnieku ir jauniešu vidū un ekonomiskās krīzes iespaidā bezdarba līmenis jauniešu vidū dubultojies, trešdien vēsta "Latvijas Avīze".
Šā gada pirmajā ceturksnī jauniešu vidū bija pat gandrīz 40% bezdarbnieku, un saskaņā ar pēdējiem datiem kopumā bez darba Latvijā ir 24 042 jaunieši.
Četri tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku ir 15 līdz 19 gadus veci. Šie jaunieši visbiežāk ieguvuši tikai pamatizglītību. Kopumā jauno bezdarbnieku vidū 30,4% ieguvuši tikai pamatizglītību. Lielākā daļa jauniešu bezdarbnieku - gandrīz 8000 jeb 33,4% - gan ir ar vispārējo vidējo izglītību.
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals norādījis, ka būtu jāievieš izglītības iestāžu absolventu karjeras monitorings, lai būtu redzams, kur paliek skolu beidzēji un vai viņi atrod darbu. Iecerēts arī pedagoģijas studentiem mācīt, kā palīdzēt skolēniem izvēlēties izglītošanās un karjeras ceļu.
Labklājības ministrija arī izveidojusi tipiskāko jaunieša bezdarbnieka portretu - tā ir jauniete, bez profesijas vai mazkvalificēta darbiniece, kas "izkritusi" no izglītības sistēmas, ar sociāla rakstura problēmām un tendenci uz ilgstošu bezdarbu. Ministrijas speciālisti gan uzsver, ka ne visi jaunie bezdarbnieki ir tieši šādi, taču tās ir tipiskās viņu iezīmes.
Pirms iestāties bezdarbnieku rindās, jaunieši visbiežāk - 2135 gadījumos - strādājuši par pārdevējiem veikalā. 1046 gadījumos viņi bijuši palīgstrādnieki. Trešā populārākā pirms bezdarba profesija ir pārdevējs konsultants. Tāpat jaunietes bezdarbnieka statusam bieži vien piesakās pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis arī norādījis, ka nav pamata cerēt, ka, ekonomikai atkopjoties, strauji saruks arī bezdarbnieku un jauno nenodarbināto cilvēku skaits. "Darba devēji joprojām ļoti skaita naudu, krīzes iespaidā viņi iemācījušies iztikt ar mazāku darbinieku skaitu," atzinis Lipskis. Arī pēc krīzes darba devēji vairs nepiedāvās tik daudz darba vietu, cik bija radītas 2007. un 2008. gadā.
Turklāt darba devēji vēlas profesionālus darbiniekus ar labu izglītību un darba pieredzi, bet jauniešiem bezdarbniekiem parasti pietrūkst vai nu izglītības, vai pieredzes, vai pat abu.
Avīze arī norāda, ka patlaban darba tirgū sevišķi pieprasītas ir prasmes finanšu analīzē, grāmatvedībā, mārketinga pamatos, kā arī pārdošanas prasmes, labas latviešu valodas un svešvalodu zināšanas, datorprasmes, komunikāciju un laika plānošanas prasmes, sociālās tīklošanās prasmes un projektu pieteikuma sagatavošanas un vadīšanas spējas.