Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, pavēstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.
Šā gada jūlija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,6%. Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1 procentpunktiem novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2 procentpunktiem - Zemgales reģionā. Rīgā, Rīgas reģionā un Vidzemē bezdarba līmenis mēneša laikā nav mainījies, bet Latgales reģionā bezdarba līmenis mēneša laikā pieaudzis par 0,1 procentpunktu.
Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.
Rudenī jau ierasti bezdarbs pieaug, jo samazinās pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem. "Mēs esam piesardzīgi, gaidot rudeni, jo beigsies sezonas darbi tādās nozarēs kā lauksaimniecībā, būvniecībā un tūrismā," atzina NVA direktore. Tomēr šīs ietekmes apmēru un kopējo situāciju darba tirgū rudenī patlaban prognozēt vēl ir pāragri, sacīja Simsone.
Covid-19 izraisītais bezdarba pieaugums, pēc aģentūras vadītājas paustā, iezīmēja būtisku atšķirību pašreizējā bezdarbnieku demogrāfijā - bez darba primāri palika cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un gados jauni iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgā un tās apkaimē. Neskatoties uz šīm atšķirībām, kopējā bezdarba tendence netika ietekmēta, proti, joprojām visaugstākais bezdarba līmenis ir iedzīvotāju virs 50 gadiem vidū un reģionos, it īpaši Latgalē.
Kopumā Covid-19 krīzes ietekmē tika pieteikta aptuveni 5000 darbinieku kolektīvā atlaišana - arī šis faktors NVA direktores ieskatā norāda uz izmaiņām. Tas liecinot par to, ka uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi sociāli atbildīgāka, nekā tā bija 2008.gada finansiālās krīzes laikā.
"Tas demonstrē darba devēju atbildību pret darbinieku, jo šī paziņojuma jēga ir tāda, ka, pirmkārt, darbinieki tiek atbrīvoti juridiski pareizā veidā un, otrkārt, NVA ir iespēja sagatavot pakalpojumu paketi šiem cilvēkiem, lai viņiem pēc iespējas ātrāk palīdzētu atgriezties darba tirgū," skaidroja Simsone.
Ideālā variantā šie atbrīvotie darbinieki pat nenonāktu reģistrēto bezdarbnieku vidū, jo šajā periodā - no uzteikuma līdz atbrīvošanai - NVA piemeklētu atbilstošas vakances, lai šie cilvēki varētu pārietu uz citu darbu.
Kā norādīja aģentūras direktore, saskaroties ar kolektīvās atlaišanas pieteikumu, NVA rīko trīspusēju dialogu ar darba devēju un darbiniekiem, lai spriestu par atbalsta veidiem, kādi būtu nepieciešami darbiniekiem.
Ja, piemēram, tiek paziņots par ļoti liela skaita darbinieku atlaišanu, NVA ir jāplāno, kā viņiem piešķirt bezdarbnieku statusu. "Tad mēs arī vienojamies par tīri tehniskam lietām," atzīmēja Simsone. Pakārtoti, nākamais solis šādos gadījumos ir vakanču piedāvāšana, turklāt atsevišķos gadījumos tiek organizētas tikšanās ar potenciālajiem darba devējiem.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka jūnijā Latvijas bezdarba līmenis bija 10,1%, un tas bija augstāks nekā ES vidēji.
Pēc "Eurostat" datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū jūnijā bijis vien Spānijā - 15,6%. Latvijai seko Kipra - 9,8%, Lietuva - 9,4%, Zviedrija - 9,3%, Horvātija un Itālija - abās valstīs 8,8%, kā arī Francija un Luksemburga - abās valstīs 7,7%.
Savukārt zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts Čehijā - 2,6%, Polijā - 3%, Vācijā un Maltā - abās valstīs 4,2%, kā arī Nīderlandē - 4,3%.
ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, jūnijā pieaudzis līdz 7,1% salīdzinājumā ar 7% maijā.