Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Ukrainas investori joprojām apņēmības pilni Latvijā veidot olu produkcijas ražotni

© Peter Kovalev/TASS/SCANPIX/LETA

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, teica "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Veinbergs pieļāva, ka Ogres novada domes pieņemtā lokālplānojuma zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā apturēšana projektu par olu prpoduktu ražotnes izveidi novilcinās vēl par vairākiem mēnešiem. Vienlaikus viņš atzina, ka "Gallusman" joprojām izskata citas ražotnes izveidei potenciālas vietas Latvijā. "Ir daudz iestrādes, kuras mēs patlaban izskatām, lai aktualizētu un turpinātu projektu," viņš sacīja, konkrētas citas potenciālās ražotnes izveides vietas neatklājot komercnoslēpuma dēļ.

LETA jau ziņoja, ka Pūce ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni. Kā skaidroja ministrs, lokālplānojuma pārsūdzēšanas termiņa laikā tikuši saņemti vairāki iesniegumi, ar lūgumu ministram apturēt šos Ogres domes pieņemtos saistošos noteikumus, tāpēc sākta pārbaude, kurā konstatēti vairāku likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi, tāpēc pieņemts lēmums apturēt saistošos noteikumus.

Ministra lēmumā, piemēram, atzīmēts, ka ražotne plānota pārāk tuvu atsevišķām viensētām, ka, plānojot jaunu saimniecisko darbību, primāri jāizvērtē iespēju izmantot degradētās, pamestās un neapsaimniekotās teritorijas, ka Ogres novada pašvaldība neesot pienācīgi izvērtējusi projekta ieceres īstenošanas vietas izvēli un atbilstību normatīvajiem aktiem un Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, kurā ekonomiku solīts attīstīt vidi saudzējošā veidā u.tml.

Jau vēstīts, ka septembrī Pūce pieprasīja paskaidrojumus arī no Tukuma novada vadītāja Ērika Lukmana ("Tukuma pilsētai un novadam"), jo uzskatīja, ka ar "Gallusman" noslēgta likumam neatbilstoša vienošanās.

Ministrijas skatījumā, 2018.gada 5.jūlijā Tukuma novada dome, apejot likumā noteikto izsoles kārtību, pieņēmusi lēmumu par vienošanās slēgšanu ar uzņēmumu, kas paredzēja, ka pašvaldība apņemas atsavināt pašvaldībai piederošos nekustamos īpašumus par labu konkrētam uzņēmumam, kā arī apņēmās par pašvaldības līdzekļiem konkrētam uzņēmumam uzbūvēt piebraucamo ceļu.

Lukmans "pēc prettiesiskā domes lēmuma" parakstījis vienošanos ar uzņēmumu. "Šī vienošanās neatbilst ne Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam, ne Ministru kabineta noteikumiem, jo pamatā pašvaldībai ir tiesības pārdot pašvaldības nekustamo īpašumu un piešķirt pašvaldības nekustamā īpašuma apbūves tiesības tikai izsolē," skaidroja ministrijā.

Šā gada 8.augustā Lukmans vienpersoniski parakstījis papildu vienošanos ar uzņēmumu, kas paredz apbūves tiesību termiņa pagarināšanas svītrošanu, kā arī, iespējams, apzinoties domes pretlikumīgi pieņemto lēmumu, grozīja vienošanos, paredzot izsoli par minētajiem pašvaldības nekustamajiem īpašumiem un tiesības konkrētam uzņēmumam piedalīties izsolē. Saskaņā ar likumu, tikai pašvaldības dome pēc būtības var izskatīt un pieņemt lēmumu par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu vai zemesgabala apbūves tiesību piešķiršanu, kā arī tā grozīšanu.

Veinbergs aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka ar Tukuma novada domi noslēgtās vienošanās atbilst gan normatīvo aktu prasībām, gan labas pārvaldības principiem.

Viņš atzina, ka "Gallusman" pastāvīgi izjūt spiedienu un centienus plānotās ražotnes projektu "bremzēt" - gan ar ieinteresēto personu vēršanos dažādās valsts institūcijās pret projektā iesaistītajiem, gan publiskas mediju kampaņas veidā, kurā notiek centieni ne tikai diskreditēt projekta īstenotāja reputāciju, bet arī tiek noniecināts jaunās ražotnes potenciālais būtiskais pienesums Latvijas tautsaimniecībai.

Arī Lukmans pauda nostāju, ka Pūces secinājumi par nodomu vienošanos, kuru Tukuma novada dome noslēgusi ar SIA "Gallusman", ir nepamatoti. Domes priekšsēdētājs uzskata, ka VARAM, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju un dokumentus, nav izvērtējusi nodomu vienošanās noslēgšanas apstākļus pēc būtības un norādījusi uz nepamatotiem secinājumiem.

Lukmans norādīja, ka lēmums par nodomu vienošanos pieņemts nolūkā sekmēt saimniecisko darbību Tukuma novadā. Atbilstoši dokumentā paredzētajam, dome apņemas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atsavināt "Gallusman" divus zemesgabalus.

Arī VARAM apgalvojums par īpašu atbalstu ceļu būvniecībā neesot pamatots. Lukmans skaidroja, ka ceļa izbūve īstenojama tikai sadarbībā ar Satiksmes ministriju un VAS "Latvijas valsts ceļi". Pēc domes priekšsēdētāja teiktā, dokumenta grozījumi, kas parakstīti augusta sākumā, ir tehniska rakstura, un nekādi nemaina sākotnējās nodomu vienošanās būtību un saturisko jēgu.

Jau ziņots, ka "Gallusman" Latvijā vēlas veidot jaunu olu produkcijas ražotni, ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu.

"Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu. Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā. Paredzēts, ka astoņi miljoni putnu gadā varētu saražot 259 200 tonnu mēslu.