Lai gan pēdējos mēnešos iezīmējas bezdarba mazināšanās tendence, situācija darba tirgū saglabāsies saspringta vēl vairākus gadus, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Viņš skaidro, ka situāciju darba tirgū vistiešāk ietekmēs ekonomiskās izaugsmes tempi, kas, nenoliedzami, būs lēnāki nekā straujās izaugsmes gados.
Pēc eksperta sacītā, pakalpojumu sektors atkopsies pakāpeniski un nebūs spējīgs ātri absorbēt bezdarbnieku skaitu, vismaz ne tajā apjomā, kā pirms krīzes. Savukārt arī uz eksportu strādājošie uzņēmumi situāciju īsā laika posmā atrisināt nespēs. "Lielai daļai cilvēku nāksies meklēt pārkvalifikācijas iespējas, mainīt profesiju, uztveri un gaidas par vēlamo samaksu," teica Gašpuitis.
Vērtējot darba tirgu straujās izaugsmes gados, Gašpuitis secinājis, ka arī tad bezdarbs mazinājās pakāpeniski, un atgādināja, ka ne vienmēr vispārējā ekonomikas izaugsme nodrošina automātisku bezdarba samazinājumu.
Pieņemot, ka ekonomika turpinās pieaugumu, daudz maz ekonomikai atbilstošs bezdarba līmenis varētu tikt sasniegts ne ātrāk kā četru līdz piecu gadu laikā. Par to, kāds ir ekonomikai atbilstošs bezdarba līmenis, Gašpuitis saka, ka to ir ļoti grūti noteikt, jo ir nepieciešams vērtēt gan ekonomikas struktūru, gan arī strādājošo struktūru, prasmes un arī valsts nodarbinātības politiku.
"Iespējams, ka statistika var uzrādīt labāku ainu jau ātrāk, bet tas noteikti neraksturos reālo situāciju darba tirgū," skaidroja ekonomists, norādot, ka liela loma izmaiņām darba tirgū būs valdības nodarbinātības un saimnieciskajai politikai.
"Svarīgi, lai turpmākā izaugsme tiktu nodrošināta pēc iespējas vienmērīgāk, tas ir, izaugsme nenogultos atsevišķu nozaru lielākajos uzņēmumos vai personu kabatās, bet tiktu pēc iespējas vienmērīgāk sadalīta," akcentē Gašpuitis, piebilstot, ka darba tirgus situācija būs atkarīga arī no nodarbinātības aktivizēšanas pasākumiem, mikrouzņēmumu programmas rezultātiem, izglītības politikas u.tml., kas viss kopumā noteiks tempu, kādā palielināsies nodarbinātība un mazināsies bezdarbs.
Jautāts par to, kā bezdarba līmeni ietekmēs rudens iestāšanās un arī nepieciešamā budžeta konsolidācija, viņš atbild, ka šo faktoru ietekmē bezdarbs var nedaudz pieaugt, jo uz rudens pusi būs pierimuši sezonālie darbi, taču valsts budžeta konsolidācijai, lai gan ietekme būs, tomēr ne tik nozīmīga kā 2009.gadā.
Pēdējos mēnešos vērojamo oficiālā bezdarba samazināšanos Gašpuitis skaidro ar vairāku faktoru kopumu, no kuriem nevar izdalīt kādu vienu dominējošo. Pirmkārt, to ietekmējot novērojamās ekonomiskās aktivitātes pieaugums, proti, eksporta kāpums aktivizē nodarbinātību uz eksportu strādājošajos uzņēmumos. Tāpat aktivizējusies ir tūrisma nozare, kas reizē ar citu nozaru sezonālajiem darbiem ir radījusi papildus stimulu nodarbinātības kāpumam.
Vienlaikus viņš norāda, ka, normalizējoties apstākļiem, vairāki uzņēmumi sāk domāt par attīstību, bet atsevišķi pat spiesti konstatēt, ka veiktie darbinieku skaita optimizācijas pasākumi ir bijuši pārmērīgi. Sava artava bezdarbnieku rindu samazinājumam esot arī mazāk patīkamiem faktoriem. Piemēram, izbeidzoties bezdarbnieka pabalstiem, ne visi iedzīvotāji saskata jēgu palikt bezdarbnieku reģistrā. Tāpat arī darba iespēju sarukuma rezultātā daudzi dodas tā meklējumos ārpus Latvijas.
Gašpuitis gan savos vērtējumos nav tik cinisks un skeptisks, lai teiktu, ka bezdarba samazināšana Latvijā iespējama tikai, iedzīvotājiem dodoties strādāt ārpus Latvijas. "Nav jau tā, ka esam tik nespējīgi, lai neatrastu virzienus, kā attīstīt ekonomiku," sacīja ekonomists, piebilstot, ka cilvēku aizbraukšanai nav tikai negatīvi aspekti, bet ir arī pozitīvas iezīmes, piemēram, jauna pieredze, kontakti, idejas un nereti arī prasmes, kas, atgriežoties Latvijā, var lieti noderēt.
Viņš arī akcentē, ka, neskatoties uz augsto bezdarbu, publiskajā telpā ir pietiekami daudz uzņēmēju viedokļu, ka trūkst viņu prasībām atbilstošu darbinieku. "Patlaban toni darba tirgū nosaka darba devējs. Turklāt ir daļa darba meklētāju, kas izvēlas nestrādāt, ja netiek piedāvāta viņu vēlmēm atbilstoša darba samaksa un apstākļi."
Runājot par reālo situāciju darba tirgū, esot jārēķinās arī ar ēnu ekonomiku, jo Valsts darba inspekcijas dati rādot, ka aptuveni trešdaļa bezdarbnieku ir nelegāli nodarbināti.
Kā ziņots, reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā ir 15,3%, kas, salīdzinot ar jūlija sākumu, ir nokrities par 0,3%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā operatīvā informācija uz šā gada 2.augustu.
Bez darba patlaban reģistrēti 173 312 cilvēki. Salīdzinoši - jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 15,6%.
Viszemākais bezdarba līmenis reģistrēts Rīgas pilsētā - 11,3%, kurai seko Ventspils ar 11,4% un Jelgava ar 11,7%.
Reģionu griezumā zemākais bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā - 12,3%, kam seko Zemgales un Kurzemes reģioni ar 16,4%. Vidzemes reģionā bezdarba līmenis ir 17,1%, bet Latgalē - 22,4%.
Pieaug arī NVA reģistrēto vakanču skaits - uz 2.augustu darba devēji bija reģistrējuši 3279 aktuālās vakances, kas ir par 117 vakancēm vairāk nekā uz 26.jūliju un par 607 vakancēm vairāk nekā uz 1.jūliju.