Latvijas Saeimas pirmdien pieņemtais Maksātnespējas likums ir sliktas ziņas banku sektoram, uzskata "Danske Bank" vecākais analītiķis Larss Kristensens.
"Jaunais maksātnespējas likums ievērojami nostiprina parādnieku pozīciju, salīdzinājumā ar kreditoriem, un būtībā nozīmē, ka parādnieki var atmaksāt tikai ķīlas tirgus vērtību, nevis reālo aizņēmuma summu," komentārā norāda analītiķis.
"Tās acīmredzami ir sliktas ziņas un negatīvs solis Latvijas banku sektoram. Vajadzētu ņemt vērā, ka Latvijā kredītu apjoms, kam ir kavēti maksājumi, jūnija beigās pieauga līdz 28,6% no visiem aizdevumiem, līdz ar to kreditēšanas krīze Latvijā ir ļoti tālu no beigām," brīdina "Danske Bank" analītiķis.
AS "Swedbank" komunikāciju vadītājs Latvijā Ivars Svilāns biznesa portālam "Nozare.lv" savukārt norādīja, ka efektīvs maksātnespējas process ir ļoti svarīgs ekonomikas atlabšanai, tāpēc kopumā jaunais Maksātnespējas likums vērtējams kā ekonomikai vērtīgs un svarīgs rīks, kas, precīzi definējot grupas, uz kurām attiecināt atvieglotu un standarta maksātnespējas procesu, būs viens no svarīgākajiem strukturālo reformu elementiem, kas nepieciešams ekonomikas atveseļošanai.
Pirmdien pieņemtais Maksātnespējas likuma variants ir apliecinājums tam, ka arī līdz šim visas puses, kas bija iesaistījušās maksātnespējas likuma apspriešanā - politiķi, kreditori, kredītņēmēji - runāja par vienu nepieciešamību atbalstīt labticīgos kredītņēmējus un atdalīt nelielas un vidējās saistības no lielām saistībām, kas nereti saistītas ar uzņēmējdarbības veikšanu un kam vairāk atbilstu juridisko personu maksātnespējas procesa nosacījumi. Svilāns uzskata, ka pieņemtais maksātnespējas likums ir kompromiss, lai ievērotu samērīguma principus, uz ko aicināja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, atgriežot likumu Saeimai.
Jau ziņots, ka pirmdien Saeima, otrreiz caurlūkojot Maksātnespējas likumu, vienojās par parādnieku maksātnespēju.
Maksātnespējas likuma 155.pantā tiks noteikts, ka fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.
Gadījumā, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas (mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas), fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt atlikušo saistību apmēru, divu gadu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks dots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35% no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas jeb mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas.
Triju gadu termiņš atlikušo parādsaistību nokārtošanai tiks dots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.
Triju gadu un sešu mēnešu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks dots parādniekiem, kuri parāda segšanai spēs novirzīt tikai trešdaļu no saviem ienākumiem, kuri nevar būt mazāki par minimālo algu.
Likumā arī tiks noteikts: ja parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasību segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā viena trešdaļa no minimālās mēnešalgas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.
Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir sākts līdz 2010.gada 31.oktobrim un nav izbeigts, fiziskajai personai ir tiesības pēc tam, kad ir pārdota visa fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā paredzētā manta, lūgt tiesu uzsākt saistību dzēšanas procedūru saskaņā ar šī likuma noteikumiem.
Likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.