Desmit politisko partiju pārstāvji šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā diskusijā pauda dažādus viedokļus par iespējamajiem risinājumiem bezdarba mazināšanai valstī, taču vairums aprobežojās ar vispārīgām frāzēm un konkrētu piedāvājumu nebija daudz.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs Jānis Dinevičs norādīja, ka bezdarba līmeni varētu strauji samazināt uz pusi, valstij un pašvaldībām kopīgi strādājot pie problēmas risināšanas, kā arī starptautisko aizņēmumu izmantojot attīstībai un darbavietu veidošanai.
Pilsoniskās savienības (PS) biroja vadītāja Sanita Stelpe un viņas partijas biedre Ināra Dundure bezdarba mazināšanai ieteica pievērst paaugstinātu uzmanību izglītībai no bērnudārza līdz augstskolām. Stelpe arī uzsvēra, ka jāmazina birokrātiskās procedūras uzņēmējiem un zinātne jāintegrē augstskolās, radot jaunu un augstu pievienoto vērtību.
Pēc Dundures domām, vidusskolā būtu jābūt obligātiem eksāmeniem valodās, vēsturē un eksaktajos priekšmetos.
Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) pārstāvis Vitālijs Orlovs skaidroja, ka būtu jāveic iekšējas strukturālas izmaiņas, jāievieš progresīvais sociālais nodoklis, jāmaina nodokļu politika un tie nav jāpalielina.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Andrejs Staķis norādīja, ka jāpadara labvēlīgāka uzņēmējdarbības vide un jāveido daudz mazu, veiksmīgu piemēru uzņēmumu veidošanai.
Partijas "Jaunais laiks" (JL) pārstāve Liene Liepiņa atzina, ka neticot radikāliem ātriem uzlabojumiem un bezdarbs samazināšoties lēnām. Lai veicinātu nodarbinātību, esot nepieciešama finansiālā stabilitāte, pareiza nodokļu politika un finanšu stabilitāte. Zinātniekiem un uzņēmējiem vajadzētu sanākt kopā un spriest par inovatīvu ideju ieviešanu un izglītības veicināšanu.
Partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) valdes priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs norādīja, ka nepieciešama "slaida valsts pārvalde", jāpalielina finansējums izglītībai, zinātnei un attīstībai, kā arī jāpaaugstina nodokļi kapitālam un patēriņam, jo "bagātajiem jāmaksā vairāk".
Savukārt partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Sokolovskis aicināja veicināt izglītības eksportu, mīkstināt imigrācijas politiku un atcelt valodu lietošanas ierobežojumus.
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (TB/LNNK) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas grupas vadītājs Jaunatnes nodaļas valdes loceklis Ģirts Lapiņš atzina, ka esot nepieciešams motivēt uzņēmējdarbību, kā arī pārlikt uzsvaru no algas uz kapitāla nodokļiem un palielināt neapliekamo minimumu.
Partijas LPP/LC pārstāve Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone rosināja vairāk domāt par izglītības jomas sakārtošanu, kā arī pārdalīt nodokļus par labu pašvaldībām, nevis valstij.
Tautas partijas (TP) valdes loceklis Mārtiņš Zemītis aicināja bezdarbniekus - 100 latu stipendiātus - nodot uzņēmumu rīcībā, jo pašvaldībās tie strādājot neproduktīvi un viņiem darbs bieži vien tiekot speciāli izdomāts. Tāpat tika rosināts palielināt neapliekamo minimumu līdz 180 latiem, bet algām, sākot no 540 latiem, neapliekamo minimumu vairs nepiemērot. Zemītis arī ieteica 18 gadus vecumu sasniegušajiem jauniešiem piešķirt 1000 latu "vaučerus" izglītības apgūšanai, tā ieviešot principu "nauda seko kvalitātei".
Lai nodrošinātu sociālo dialogu un uzlabotu sabiedrības interešu pārstāvniecību politiskajos procesos, LBAS šodien aicināja politiskās partijas uz pirmajām debatēm ar LBAS dalīborganizāciju pārstāvjiem.
Debašu laikā arodbiedrības aicināja partijas sniegt nostāju par vairākiem jautājumu lokiem, kuru risinājumi vērsti uz tautsaimniecības attīstības uzlabošanos - par darba samaksu un ar to saistītajiem nodokļiem, par bezdarba situāciju un nodarbinātību, izglītības sistēmu un tās kvalitātes nodrošināšanu.
Diskusiju vadīja žurnālists Haralds Burkovskis.
Nākamajās debatēs tiks izklāstītas LBAS prasības politiskajām partijām un rīkota diskusija par sadarbību šo prasību īstenošanā 10.Saeimas laikā.