Pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām nav gaidāmas izmaiņas, kas varētu nozīmīgi ietekmēt situāciju Latvijas ekonomikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka Krievijas Valsts domes vēlēšanu iznākums bija pilnībā prognozējams un, piemēram, politologus vairāk interesēja iedzīvotāju aktivitātes līmenis, kas lielā mērā liecina par sabiedrībā valdošo noskaņojumu.
"Visticamāk, ka sabiedrībā nekādas reakcijas uz vēlēšanu gaitu un rezultātiem nebūs, bet prezidents turpinās noteikt arī jaunā sasaukuma dienaskārtību. Līdz ar to lielos vilcienos sagaidāma līdzšinējās politikas turpināšana, kas vismaz tuvākajā laikā attiecību uzlabošanos, kas nozīmētu tirdzniecības un sadarbības atjaunošanos, ar Rietumiem nesola," pauda Gašpuitis.
Viņš arī minēja, ka Krievijas ekonomika ir ļoti trausla un jau tā sarežģīto situāciju turpina balstīt rezerves fonda līdzekļi, kura apmērs straujā tempā izsīkst. "Izzūdot finansējumam, ekonomiku var sagaidīt jauni satricinājumi un lejupslīde. Tikmēr ekonomikai nepieciešami nozīmīgi strukturāli pārkārtojumi, kuru veikšanai ir izstrādāti vairāki virzieni. Taču prezidents vēl nav izšķīries, kuram no tiem dot priekšroku, jo tas nozīmētu arī vajadzību pēc izmaiņām politikā. Līdz ar to gan ekonomiski, gan politiski Krievijas tirgus iemiesos ļoti augstus riskus, kas uzņēmējiem ir jāņem vērā. Tādēļ pastāv iespēja, ka situācija var pasliktināties," sacīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.
Tāpat Gašpuitis norādīja, ka Latvijas eksporta apmēri uz Krieviju un tā nozīme turpina mazināties. Šogad septiņos mēnešos eksports uz Krieviju ir sarucis par 16%, kamēr Krievijas tirgus gan joprojām aizņem 6,9% no kopējā eksporta, taču 2014.gadā tie bija 10,7%.
"DNB bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmēja: "Jau padomju laikos bija joks, ka pagātne ir neprognozējama, bet par nākotni viss ir skaidrs. Krievijas vēlēšanu rezultāti varētu atstāt lielu un tūlītēju iespaidu uz Latvijas ekonomiku tikai tad, ja realitāte neatbilstu šim jokam, bet tā tas nenotika. Vēlēšanās ir uzvarējusi līdzšinējā valdošā partija. Tāpēc Valsts dome arī turpmāk būs vieta, kur pieņems likumus, kurus atsūtīs Prezidenta administrācija."
Viņš arī norādīja, ka politiskā stabilitāte kaimiņvalstī nav Latvijai ne īpaši laba, ne īpaši slikta ziņa. "Sapņu scenārijs, protams, būtu Krievijas virzība liberālas, rietumvalstīm draudzīgas demokrātijas virzienā. Tas gan nav šīs valsts pašreizējais attīstības kurss. Taču vienmēr var būt arī sliktāk - "status quo" saglabāšanās nozīmē, ka mums būs darīšana ar valsti, kuras rīcība ir kaut vai daļēji racionāla un prognozējama. Tās ekonomiskā situācija krasi neuzlabosies, bet droši vien arī nepasliktināsies," teica Strautiņš.
Tāpat viņš minēja, ka Latvijas iespējamos ieguvumus no sadarbības ar Krieviju tuvākajā laikā ietekmēs ne tikai pašas kaimiņvalsts pieņemtie lēmumi, bet arī faktors, kas ir ārpus tās kontroles - naftas cena. Ja naftas cena strauji augs, kāps Krievijas rubļa kurss un pirktspēja eiro izteiksmē, bet, ja naftas cena mainīsies pamazām, turpināsies kaimiņvalsts iedzīvotāju pirktspējas stagnācija.
"Domāju, ka pašreizējās situācijas saglabāšanās mums ir pieņemama. Krievija joprojām ir viens no galvenajiem preču eksporta tirgiem, taču no tā līdz šim izteikti atkarīgie uzņēmumi un nozares pamazām pārorientē savu pārdošanu. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan farmāciju, gan mašīnbūvi. Austrumu tirgus joprojām ir svarīgs to naudas plūsmai, bet attīstības iespējas galvenokārt saistās ar citiem tirgiem. Sadarbībā ar kaimiņvalsti tradicionāli vēl svarīgāks ir bijis pakalpojumu eksports, kurā savukārt dominē tranzīts. Ir labi zināms, ka šogad tranzīta apmēri samazinās, bet tas vairāk saistīts ar jau iepriekš pieņemtiem lēmumiem par investīcijām savās ostās, nevis politiskās situācijas izmaiņām. Ir liela varbūtība, ka tranzīta plūsma samazināsies arī nākotnē. Tāpat ļoti svarīgs postenis pakalpojumu eksportā ir finanšu pakalpojumi. Pēc vairākiem labiem gadiem šogad pirmajā pusē ir neliels apjomu samazinājums, kas daļēji saistīts ar Latvijā pieņemtajiem lēmumiem, daļēji - ar Krievijas kapitāla aizplūšanas samazināšanos," klāstīja Strautiņš.
Viņš arī minēja, ka nesaredz, kā Valsts domes vēlēšanu iznākums var nozīmīgi ietekmēt kādu no minētajiem procesiem, tāpēc sadarbībā ar Krieviju nesagaida izmaiņas, kas varētu nozīmīgi ietekmēt situāciju Latvijas ekonomikā.
Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Latvijas ekonomikas tendencēs īpaši būtiskas izmaiņas pēc Krievijas domes vēlēšanām nebūs vērojamas. "Ņemot vērā, ka valdošā partija ir saglabājusi varu, nav pamata domāt, ka ekonomiskajā politikā vai Krievijas ģeopolitiskajās attiecībās ar Rietumiem varētu kaut kas jūtami mainīties, un savstarpējās sankcijas, visticamāk, paliks spēkā," viņš sacīja.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Krievijā svētdien, 18.septembrī, notikušajās parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā partija "Vienotā Krievija". Saskaitot 93% nodoto biļetenu, "Vienotā Krievija" saņēmusi 54,28% balsu.
"Vienoto Krieviju" Valsts domē pārstāvēs 343 deputāti, un tai būs nodrošināts konstitucionālais vairākums, apliecināja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ella Pamfilova, piebilstot, ka komunistiem būs 42 deputāti, ultranacionālistiskajai Liberāldemokrātu partijai - 39, bet centriski kreisajai partijai "Taisnīgā Krievija" - 23 deputāti. Pa vienam mandātam saņēmušas partijas "Dzimtene" un "Pilsoniskā platforma", kā arī viens neatkarīgais kandidāts.
Vēlēšanu komisijas informācija liecina, ka vēlētāju aktivitāte bijusi 47,91% līmenī.
Valsts domes pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Tajā ir 450 deputātu, un puse no tiem jeb 225 deputāti tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, kuriem iekļūšanai domē ir jāpārvar 5% barjera, bet pārējie 225 deputāti - vienmandāta apgabalos.