Ekonomika

Latvijā 18% darba devēju nākamo 12 mēnešu laikā plāno samazināt darbinieku skaitu, kas ir trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš, aģentūru LETA informēja SIA "Alma Career Latvia", atsaucoties uz veikto aptauju.

Ja astoņām Eiropas valstīm tiks noteikti ASV prezidenta Donalda Trampa solītie paaugstinātie tarifi, Latvijai tas varētu nozīmēt lēnāku eksportu un ekonomikas izaugsmi, mazāku pasūtījumu apjomu rūpniecībā, kā arī darba tirgus un algu pieauguma palēnināšanos, aģentūrai LETA atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Aukstā laika dēļ Latvijā strauji pieaudzis pieprasījums pēc apkures granulām un briketēm, radot kritisku situāciju tirgū. Pašlaik pieprasījums pēc šī kurināmā veida ievērojami pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā veidojas liels deficīts un garas pircēju rindas, vēsta "360TV Ziņas".

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Satiksmes ministrija (SM) ir izsludinājusi konkursu uz trim Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomes locekļu amatiem, liecina ministrijas publiskotā informācija.

Turīgākās valsts pārvaldes iestādes ir Veselības, Ekonomikas, Zemkopības un Finanšu ministrijas, savukārt mazāk turīgās ir Tieslietu un Kultūras ministrijas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Latvijā valsts pārvaldē ir nepieciešama vienota personāla atalgojuma politika, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Latvijā restorāni patlaban ir grūtā situācijā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda.

Eiropas Revīzijas palātas ziņojums par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūras projektiem, tostarp "Rail Baltica", ir konstruktīvs atskaites punkts "Rail Baltica" turpmākajai īstenošanai, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijā (SM).

Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro, ziņojumā par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūru secinājusi Eiropas Revīzijas palāta.

Kopš pagājušā gada maija, kad tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos, cenas sistemātiski ir palikušas uz vietas vai arī sākušas krist, TV24 pastāstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma jau aprēķinātais samazinājuma temps 2025. gadā par 17,6% sacenšas ar dzimstības samazinājumu, kura pērnais rezultāts tiks paziņots mazliet vēlāk.

Eiropas Savienības (ES) un tirgus bloka "Mercosur" nolīgums patlaban Latvijas ekonomiku īpaši neietekmēs, bet ilgtermiņā Latvija var būt arī ieguvēja, norāda banku ekonomisti, komentējot ES un "Mercosur" valstu nolīgumu, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par jauniem tirdzniecības tarifiem

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas "Citadele" aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un citos ikdienišķos tēriņos, tā arī neaizsniedzoties līdz specifiskām bērna vajadzībām nākotnē – to apliecina vairāk nekā puse aptaujas respondentu.

Dabasgāzes cena TTF (Title Transfer Facility) biržā pagājušajā nedēļā pieauga par 32,4% - līdz 37,6 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publicētais apskats par energoresursu cenu tendencēm vairumtirdzniecībā.

Vai Latvijas ekonomikā valda bezvējš? TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” par to savu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis un uzņēmējs Ģirts Rungainis.

Neraugoties uz to, ka karš Donbasā turpinās kopš 2014. gada un Ukrainas bankas un valdības iestādes ar šī nozīmīgā rūpniecības reģiona okupāciju piedzīvoja sāpīgus zaudējumus, 2022. gada 24. februārī, Krievijas iebrukuma Ukrainā dienā, Ukrainas banku sistēma bija tikai daļēji sagatavota kara izaicinājumiem. Pilna mēroga iebrukums atklāja pilnīgi jaunus un bieži vien negaidītus izaicinājumus, kurus mēs aplūkosim šajā publikācijā. Tie attiecas uz piekļuvi skaidrai naudai, infrastruktūras darbību elektrības pārrāvumu gadījumā, sakariem, okupāciju, banku personālu utt.

Pagājušās nedēļas laikā informatīvajā telpā parādījās divas it kā nesaistītas ziņas – viena par to, ka “RB Rail” vadošie darbinieki ir apdrošināti pret gadījumiem, ja viņu vainas dēļ rodas zaudējumi, arī viņu radinieki tiek apdrošināti. Otra ziņa – “Rīgas satiksmes” trolejbusa vadītājai jāmaksā gandrīz gada alga par to, ka darba laikā viņas trolejbuss apskādējies.

Lietuva sekojusi Igaunijas piemēram, un no šī gada atļāvusi iedzīvotājiem pirms laika izņemt pensijas 2.līmeņa uzkrājumus. No vienas puses tas ļauj cilvēkiem pašiem izdarīt izvēli, kur naudu ieguldīt. Tomēr igauņu pieredze rāda, ka liela ir iespēja šai naudai tikt ātri iztērētai. Pensiju eksperti abu valstu reformu kritizē. LTV raidījums “de facto” interesējās, vai arī Latvijā būs politiķi, kas kaimiņvalstu iedvesmoti, vēlēšanu gadā aktualizēs jautājumu par pensiju uzkrājumu izņemšanu.

Daudz ātrāk nekā iepriekš prognozēja politiķi varētu aktualizēties jautājums par Latvijas Bankas (LB) vadības nākotni. LB prezidents Mārtiņš Kazāks kļuvis par vienu no diviem favorītiem uz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) viceprezidenta amatu, kas atbrīvosies jūnijā.