Bezdarbnieku mobilitātes programmā iesaistījušies jau 27 cilvēki

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) visā Latvijā ir saņēmusi 39 bezdarbnieku pieteikumus reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumam "Darbs Latvijā", no kuriem 27 jau ir atbalstīti, aģentūru LETA informēja NVA speciālisti.

Visvairāk pieteikumu saņemti NVA Ludzas filiālē - seši un Rēzeknes filiālē - pieci. Tomēr atbalstam pieteikušies arī bezdarbnieki NVA filiālēs Liepājā, Aizkrauklē, Balvos, Cēsīs, Dobelē, Madonā, Saldū, Tukumā, Gulbenē Jēkabpilī, Jelgavā, Krāslavā, Limbažos, Ogrē, Talsos, Valmierā un Valkā.

Viens pieteikums saņemts arī NVA Rīgas reģionālajā filiālē. Bezdarbnieks vēlējies saņemt atbalstu darbam ārpus galvaspilsētas.

Kā stāsta NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka, lielākā darbaspēka virzība šobrīd notiek reģionu robežās, mobilitātes pasākuma dalībnieki gatavi braukt uz darbu, piemēram, no Jaunpils novada uz Tukuma novadu, no Kārsavas - uz Ciblu, no Limbažiem uz Aloju, no Rīgas uz Pierīgu.

Piesakoties atbalstam, 35 bezdarbnieki vēlējušies saņemt finanšu atlīdzību transporta izdevumiem, un tikai četri pieteikumi iesniegti īres izdevumu segšanai. Kā uzskata Kabaka, tas nozīmē, ka cilvēki īpaši novērtē iespēju braukt uz darba vietu un atgriezties mājup katru dienu.

Pasākuma dalībnieki atraduši darbu dažādās specialitātēs, tostarp autovadītāja, krāsotāja, lentzāģa operatora, mūrnieka, tekstilšķiedru apstrādes operatora, gaļas apstrādes iekārtas operatora, gaļas izcirtēja un lielveikala zāles darbinieka specialitātē.

Kā ziņots, reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums paredzēts darba vietās Latvijas teritorijā, lai galvenokārt veicinātu darba spēka mobilitāti reģionos ārpus Rīgas, izņemot, ja galvaspilsētā darba devējs piedāvās vienlaikus sākt darba tiesiskās attiecības ar vismaz 25 NVA reģistrētiem bezdarbniekiem.

Pabalsts ir pieejams četrus mēnešus, un tā maksimālā summa nevar pārsniegt 280 latus.

Šogad atbalstu darbam Latvijā varēs saņemt 350 cilvēki.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais