Latvija Globālajā investīciju piesaistes indeksā noslīdējusi līdz 50.vietai

Latvija riska un privātā kapitāla investīciju piesaistes indeksā noslīdējusi līdz 50.vietai, salīdzinot ar 2006.gadā ieņemto 39.vietu, liecina Spānijas IESE biznesa skolas un auditorkompānijas "Ernst & Young" kopīgi veiktais pētījums.

2009.gada Globālajā riska kapitāla un privāto investīciju piesaistes valstu indeksā apskatītas 66 valstis, vērtējot investoru interesi pār valstīm.

Latvijas spēcīgās puses ir ES centieni veicināt investīcijas augošajās kompānijās ar JEREMIE fonda palīdzību, kas padara pieejamāku finansējumu darījumiem nākotnē.

Latvijas tirgus vājās puses ir riska kapitāla tirgus vēsturiski vājā attīstība. Vietējie privātā kapitālā ir aktīvi veikuši investīcijas, bet ar smagu bagāžu. Pēdējos gados reti kurš ir iekrājis naudu vai investīcijas veicis konservatīvi.

Draudus Latvijas tirgum vēl joprojām sagādā ekonomiskā krīze, tomēr banku finansēšanas spējas pamazām uzlabojas, kas palielina cerības par komerciāliem darījumiem nākotnē.

Riska un privātā kapitāla investīcijas nākotnē lielā mērā būs atkarīgas no plašākas sabiedrības uzskatiem par Baltijas valstu ekonomiku izaugsmes izredzēm.

Pēc tam, kad ekonomiskās lejupslīdes zemākais punkts Baltijas valstīs būs aiz muguras, ārvalstu investoru interese par reģionu atjaunoties, teikts ziņojumā.

Igaunija indeksā noslīdējusi par piecām vietām - līdz 35.vietai, bet Lietuva par trim vietām - līdz 40.vietai.

Globālajā riska kapitāla un privāto investīciju piesaistes valstu indeksā virsotnē nonākušas ASV, kam seko Kanāda, Lielbritānija, Austrālija un Honkonga.

Saraksta pēdējā vietā ierindojusies Venecuēla, bet virs tās atrodas Paragvaja, Kenija, Ukraina un Nigērija.

Vislielāko investoru intereses pieaugumu pēdējos piecos gados piedzīvojusi Ķīna, Polija un Indija, savukārt kritumu - Kuveita, Latvija un Omāna.

Indekss veidots pēc sešiem galvenajiem kritērijiem, kurus investori vērtē kā vissvarīgākos, - ekonomiskās aktivitātes, kapitāla tirgus attīstību, nodokļu politiku, investoru aizsardzību un korporatīvo pārvaldi, cilvēku un sociālo vidi un uzņēmējdarbības kultūru un iespējas.

Svarīgākais