Šogad līdz ar lēnāku tautsaimniecības attīstību reģistrētā bezdarba līmeņa kritums būs aptuveni divas reizes mazāks nekā 2011.gadā, kad tas samazinājās par 2,8 procentpunktiem, prognozēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Viņš atzina, ka 2011.gada nogalē reģistrētā bezdarba kritums apstājies, kopš oktobra vidus stabilizējoties 11,5% līmenī no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. "Paredzams, ka atlikušajos ziemas mēnešos reģistrētā bezdarba līmenis varētu nedaudz pieaugt – par 0,1–0,2 procentpunktiem mēnesī –, bet līdz ar sezonas darbavietu veidošanos pavasarī (galvenokārt būvniecībā, lauksaimniecībā, ēdināšanas pakalpojumos) bezdarbs atkal samazināsies. 2012.gadā kopumā līdz ar lēnāku tautsaimniecības attīstību arī reģistrētā bezdarbs kritums būs aptuveni divas reizes mazāks nekā 2011.gadā, kad tas bija 2,8 procentpunkti. Gada otrajā pusē reģistrētā bezdarba līmenis gan var pietuvoties 10% robežai, bet gada vidējais rādītājs, visticamāk, pārsniegs Labklājības ministrijas prognozi (10,1%)," sacīja Krasnopjorovs.
Ekonomists klāstīja, ka nedrošās ārējās ekonomiskās vides apstākļos uzņēmēju noskaņojums par tālāko nodarbinātības dinamiku saglabājas piesardzīgs. 2011.gadā nodarbinātības pieaugums bija gandrīz tikpat straujš kā 2007.gadā, par spīti ne pārāk spožiem (ap nulli) konjunktūras rādītājiem. Tādējādi pastāv risks, ka konjunktūras dati ir uzņēmēju subjektīvais noskaņojums, kas diezgan labi atspoguļo skatu uz šo dienu un vakardienu, bet diez vai palīdz ticami prognozēt rītdienu.
Krasnopjorovs pastāstīja, ka 2011.gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti 2,5 tūkstoši brīvu darbavietu. Tomēr brīvu darbavietu skaits tautsaimniecībā ir daudz lielāks, jo NVA tiek reģistrētas tikai tās vakances, kuras uzņēmēji cer piepildīt uz bezdarbnieku rēķina, un tās, kā likums, nav augstākie amati. Piemēram, pēc NVA vakanču datubāzes spriežot, visvairāk ir pieprasīti mazumtirdzniecības veikalu pārdēvēji, kā arī tādas apstrādes rūpniecības profesijas kā zivju apstrādātāji, šuvēji un palīgstrādnieki. Tajā pašā laikā programmētāju profesijai, kam jau vairākus gadus pēc kārtas eksperti prognozē spožu nākotni un kas ir starp līderiem darba piedāvājumu portālos, vakanču skaits NVA nav liels, un, neraugoties uz to, gandrīz visas programmētāju vakances ilgstoši paliek neaizpildītas.
Viņš piebilda, ka visas brīvās darbavietas neietver arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzņēmumu apsekojuma dati. Piemēram, 2011.gada trešā ceturkšņa beigās kā brīvo darbavietu skaits privātajā sektorā bija norādīti vien 1,3 tūkstoši, tādējādi CSP uzņēmumu apsekojumā nebija ietverts pat vairākums NVA reģistrēto brīvo darbavietu. "Tas viss jāpatur prātā, lasot ziņas, ka "uz vienu brīvo darbavietu pretendē tik un tik bezdarbnieku". Brīvo darbavietu noteikšana statistikā ir vēl sarežģītāka nekā bezdarbnieku ietveršana: realitātē bezdarbnieku skaits uz vakanci mēdz būt krietni zemāks, nekā ir iespējams izrēķināt no jebkādiem oficiāliem datiem," paskaidroja Krasnopjorovs.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 2011.gada decembra beigās Latvijā bezdarba līmenis bija 11,5% un kopumā NVA uzskaitē bija 130 296 bezdarbnieki.