Valdība otrdien vienojās, ka tiks pieaicināti finanšu eksperti, kas izvērtēs Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" audita ziņojumu un sniegs redzējumu par tālākajiem risinājumiem, tostarp aviokompānijas likviditātes nodrošināšanai, pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Viņš neatklāja, cik lieli ieguldījumi būtu nepieciešami, lai nodrošinātu "airBaltic" likviditāti. "Tāpēc būs uzdevums finanšu ekspertiem, lai izvērtētu audita ziņojumu un nonāktu pie precīzas informācijas valdībai par iespējamiem risinājumiem par to, kādā veidā un kādā apmērā nodrošināt kompānijas likviditāti," sacīja ministrs.
Pēc Auguļa teiktā, valdība vienojusies, ka jāpiesaista eksperti, kam ir pieredze starptautiskos darījumos un ar starptautiskām kompānijām. Pašlaik dažādu piedāvājumu vērtēšanā iesaistīta ieguldījumu brokeru sabiedrība "Prudentia" un ministrs pieļāva, ka tā darbu varētu turpināt.
Pagaidām nav skaidrības par izmaksām finanšu ekspertu piesaistei - tās varētu būt zināmas trešdien, 29.jūnijā, sacīja ministrs.
Augulis atzina - no audita ziņojuma izriet, ka situācija "airBaltic" līdzīgi kā daudzās citās Eiropas Savienības aviokompānijās nav "īpaši laba", tomēr pēdējos divos mēnešos situācija ir uzlabojusies. Vienlaikus šobrīd ir atvērts jautājums par likviditātes nodrošināšanu aviokompānijas tālākai darbībai.
Ministrs klāstīja, ka viena no iespējām likviditātes nodrošināšanai ir kompānijas pamatkapitāla palielināšana, lai tā varētu nodrošināt tālāko darbību, taču ir arī citi priekšlikumi, kurus finanšu eksperti izvērtēs un vēlāk sniegs valdībai redzējumu par nepieciešamajām tālākajām darbībām.
Augulis skaidroja, ka pats galvenais uzdevums patlaban ir nodrošināt to, lai "airBaltic" varētu šogad strādāt, taču jādomā ir arī uz priekšu, proti, lai tā sekmīgi strādātu ilgtermiņā.
Ministrs norādīja, ka nav noteikti konkrēti termiņi, kad valdībai būtu jāpieņem kādi lēmumi un uzsvēra, ka tiem jābūt izvērtiem un pareiziem.
Vaicāts, vai būtu iespējama situācija, ka "airBaltic" tiek ieguldīti valsts līdzekļi, ministrs norādīja, ka Satiksmes ministrijai šādu līdzekļu nav, un "tas ir valsts kopējs lēmums". Pēc viņa teiktā, atbildība par kompānijas likviditāti patlaban jāuzņemas privātā kapitāla pārstāvjiem, taču paralēli tam valdība ar ekspertu palīdzību vērtēs visus iespējamos tālākās rīcības variantus.
Viņš arī informēja, ka 25.jūlijā plānota akcionāru sapulce, uz kuru uzaicināts arī "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka otrdien intervijā Latvijas Radio Augulis sacīja, ka "airBaltic" zaudējumi 2011.gada piecos mēnešos veido aptuveni 13 miljonus latu.
Tāpat ziņots, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars 10.jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, situācija "airBaltic" nav iepriecinoša un kompānija ir tuvu maksātnespējai. Pēc viņa teiktā, "airBaltic" šogad pirmajos piecos mēnešos ir strādājis ar 18 miljonu latu zaudējumiem.
Kompānijas darbības analīzei tika veikts audits, ko ar kura provizoriskajiem rezultātiem otrdien iepazinās valdība.
"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.
Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".