Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 12.janvārī, konceptuāli atbalstīja jaunu Maksātnespējas likumu, kas ļaus fiziskām un juridiskām personām finansiālās problēmas risināt vienkāršāk un ātrāk.
"Maksātnespējas likums ir sarežģīts, komisijai būs jāsabalansē pretēju pušu intereses. Rūpīgi raudzīsimies, lai likums ievērotu gan kreditoru, gan parādnieku intereses," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis skaidroja, ka likumprojektā lielāks uzsvars likts uz iespēju finansiālās grūtībās nonākušām personām atjaunot maksātspēju. Samazināts arī maksātnespējas administratoru atalgojums un būtiski vienkāršota bankrota procedūra tām juridiskām personām, kurām nav aktīvu.
Dzīvotspējīgu biznesu atveseļot būs iespējams tiesiskās aizsardzības procesā, gan tiesā, gan ārpus tās. Tiesiskā aizsardzība būs pieejamāka un elastīgāka nekā patlaban. Jaunais regulējums stimulēs uzņēmējus problēmas risināt pēc iespējas savlaicīgi.
Savukārt likvidēt dzīvotnespējīgu biznesu paredzēts maksātnespējas procesa ietvaros. Vienlaikus ar likvidācijas uzsākšanu tiks saglabāta iespēja pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu. Maksātnespējas process turpmāk būs efektīvāks un ātrāks, norādīja TM valsts sekretāra vietniece Laila Medin.
Izmaiņas skars arī finansiālās grūtībās nonākušas fiziskas personas. Turpmāk paredzētas divas maksātnespējas procedūras - fiziskas personas bankrots, realizējot visu parādnieka mantu, un saistību dzēšana, daļu nenokārtoto saistību dzēšot. Labticīgu parādnieku, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, varēs atbrīvot no nenokārtotām saistībām. Pēc TM aprēķiniem fiziskām personām jaunais process būs sešas reizes lētāks nekā patlaban.
Latvijas Kredītņēmēju apvienības pārstāvis pauda uzskatu, ka fiziskām personām izmaksas ir galvenais šķērslis maksātnespējas pieteikšanai un jaunais likums to sarežģīs, jo viena procesa vietā paredzēti divi.
"Komisija uzklausīs visas ieinteresētās puses un meklēs kompromisus arī tajos jautājumos, par kuriem likumprojekta izstrādātāji vēl nav panākuši vienošanos. Sarežģītu likumu sagatavošanai veidojam darba grupas, šī prakse ir bijusi veiksmīga un domāju, ka to darīsim arī šajā reizē," teica V.A.Krauklis.