Latvijā sāk pirmo pārrobežu maksātnespējas procesu

Šogad Latvijā pasludināts pirmais juridiskas personas pārrobežu maksātnespējas process.

Pēc Maksātnespējas reģistrā pieejamās informācijas, Aizkraukles rajona tiesa oktobrī pēc SIA "Arte Media" pieteikuma pasludinājusi 1992.gadā dibinātās sakaru un tehnikas līdzekļu tirdzniecības firmas SIA "Via Mobile" primāro pārrobežu maksātnespējas procesu.

Pēc "Firmas.lv" datiem 91,45% uzņēmuma "Via Mobile" īpašnieks ir Mihails Uļmans, bet 8,55% uzņēmuma kapitāla pieder Daugavpilī reģistrētajai SIA "Mūsu radio". Uzņēmuma vēsturisko dalībnieku skaitā bijis arī Uļmanam daļēji piederošais tirdzniecības uzņēmums SIA "Mono", kā arī Daugavpils uzņēmēji Oļegs Guščins, Vladimirs Guščins, Rafails Vaismans un citi.

Galveno maksātnespējas procedūru ierosina valstī, kur ir parādnieka galveno interešu centrs, ko noteic pēc juridiskās personas adreses vai fiziskās personas dzīvesvietas, jo tur persona pārvalda savas intereses, tur ir uzņēmuma valde un tiem maksāti nodokļi.

Kā pirmo parasti rosina galveno jeb primāro procedūru un pēc tam rosina sekundārās procedūras tajās valstīs, kur parādniekam pieder uzņēmums vai kāda mantas kopība.

Tomēr regulā nav obligāti noteikts, ka pēc tam, kad kādā valstī ierosināta galvenā procedūra, obligāti tiek sākts sekundārais maksātnespējas process, jo, piemēram, likvidatoram, kas, pēc Ličkovskas teiktā, ir tāds amats kā Latvijas likumdošanas izpratnē administrators, var citās valstīs pārņemt aktīvus un novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Ja procedūras ir divas, tad galvenajā procedūrā ieceltajam administratoram ir plašākas pilnvaras, bet sekundārajā procesā ieceltais administrators ir ierobežots savās pilnvarās ar valsti, kur rosināta sekundārā procedūra. Ličkovska atzīmēja, ka galvenajā procedūrā ieceltais likvidators nevar no sekundārās procedūras ietvaros esošā uzņēmuma pārņemt visu mantas kopumu, ko viņš vēlas.

Maksātnespējas administrācijas pārstāve uzsvēra, ka abiem administratoriem ir jāskatās, lai tiktu ievērotas visu kreditoru intereses, jo galvenais regulas mērķis ir galvenās un sekundārās procedūras ierosināšanas gadījumā nodrošināt informācijas koordināciju starp diviem administratoriem, jo uzņēmums ir viens un manta tam ir kopīga, tādēļ nepieciešams nodrošināt tās taisnīgu sadalījumu starp kreditoriem.

Regula arī paredz, ka jebkurš kreditors jebkurā procedūrā var pieteikt savu prasījumu un viņš nav ierobežots savās tiesībās. Ja kreditors uzskata, ka viņam ir izdevīgāk pieteikt prasījumu galvenajā procedūrā, kas sākta citā valstī, nevis Latvijā, tad viņš to var darīt.

Savukārt uz maksātnespējīgu uzņēmumu darbiniekiem attiecas tās valsts likumi, neatkarīgi no tā, vai sākta galvenā vai sekundārā procedūra, jo nodokļi tiek maksāti konkrētajā valstī.

Tā, piemēram, kreditoru pieteikšanās termiņi noteikti katras konkrētas valsts likumdošanā. Viņa skaidroja, ka pēc kreditoru pretenziju saņemšanas termiņa beigām administrators turpina darboties konkrētajā valstī, taču viņš nevar vērsties pret tiem uzņēmuma aktīviem, kas ir citā valstī, ja tās likumdošanā noteiktais kreditoru pieteikšanās termiņš ir ilgāks nekā, piemēram, Latvijā.

Ir ES valstis, kur ir īpaši reģistri, kuros norāda, vai konkrētais maksātnespējas process ir primārais vai sekundārais, bet viena vienota kopēja reģistra, kurā pārliecināties, vai kādā no valstīm pret uzņēmumu ir sākta vai nu galvenā vai sekundārā maksātnespējas procedūra, šobrīd nav.

Viņa norādīja, ka patlaban projektā Eiropas Komisijā ir vienotā reģistra izveidošana, kurā paredzēts apvienot dalībvalstu maksātnespējas reģistrus, sodu reģistrus un citus reģistrus, kad no vienas tīmekļa vietnes, ievadot uzņēmuma numuru, varēs pārliecināties, vai uzņēmums kādā no ES valstīm ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Patlaban tiek īstenots kaut kur pilota projekts un šobrīd informācija jāmeklē katras konkrētas valsts reģistros, lai par to pārliecinātos.

Ličkovska informēja, ka arī pārrobežu maksātnespējas lietas Latvijā tiek skatītas tiesās saskaņā ar Maksātnespējas likumu un Civilprocesa likumu.

Pēc Maksātnespējas reģistra datiem par "Via Mobile" primārā pārrobežu maksātnespējas procesa administratori iecelta Diāna Ivanovska.

Kreditori savas pretenzijas administratorei var pieteikt divu mēnešu laikā no maksātnespējas atzīmes ieraksta veikšanas Maksātnespējas reģistrā jeb līdz 22.decembrim.

Aģentūrai LETA pagaidām ar Ivanovsku sazināties nav izdevies.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Via Mobile" kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus iepriekšējie nosaukumi bijuši gan SIA firma "TOT", gan Daugavpils pilsētas SIA "TOT", gan SIA "Tot" un 2008.gadā uzņēmums mainījis nosaukumu uz SIA "T2 Mobile".

"Via Mobile" pamatkapitāls ir 107 128 lati. 2005.gadā uzņēmuma neto apgrozījums bijis 0,22 miljoni latu, bet gadu iepriekš - 0,25 miljoni latu. 2005.gadu uzņēmums noslēdzis ar 2 040 latu peļņu, bet gadu iepriekš tā peļņa bijusi 89 300 lati.

Uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtība 2005.gadā bijusi 0,57 miljoni latu, bet tā aktīvu vērtība bija 1,03 miljoni latu.

Ekonomika

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Svarīgākais