Latvijas enerģētikas stratēģijas 2025.-2050.gadam mērķu sasniegšanai nozarē nepieciešamas publiskā un privātā sektora investīcijas kopumā 34,4 miljardu eiro apmērā, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.
Termiņuzturēšanās atļaujas varētu anulēt arī par administratīvajiem pārkāpumiem, tāpat būtu jādomā par zemās kvalifikācijas darba spēka piesaistīšanas mazināšanu un stingru prasību noteikšanas trešo valstu studentiem, tostarp uzrādāmiem iztikas līdzekļiem vismaz pusgadam, preses konferencē par priekšlikumiem stingrākai trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontrolei uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana bāzes pensijas ieviešanai būtu pēdējais, ko darīt, bet, ja tas var palīdzēt senioriem iegūt tūlītēju vairāk nekā 100 miljonu eiro ieguvumu, šādu iespējamību izslēgt nevar, intervijā aģentūrai LETA sprieda jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).
Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidei paredzēti 1,535 miljoni eiro, tostarp 1,305 miljoni eiro būs Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, bet valsts budžeta finansējums veidos 230 250 eiro, otrdien nolēma valdībā.
Šobrīd ir daudz labu projektu, kam nepieciešams finansējums, bet ir grūtības to saņemt, norāda ministrs komentējot situāciju tautsaimniecības kreditēšanā. Viņaprāt, bankas kreditē pārāk kūtri un tām vajadzētu uzņemties lielākus riskus.
Pagājušajā gadā nopelnītajām algām un citiem atalgojuma veidiem par darbu jākļūst par pēdējiem, par kuriem tikai gada beigās kļūst skaidrs, pēc kādas likmes par tiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un kurš kuram – valsts vai darbinieks – palicis parādā ar šī nodokļa priekšapmaksu.
Latvija ir Vācijas uzņēmējiem pievilcīga vide, un pastāv potenciāls attīstīt vēl ciešāku sadarbību, veicinot lielāku investīciju piesaisti, pēc tikšanās ar Vācijas investoriem uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja izsniegusi licenci SIA "AP Operations" elektroniskās naudas iestādes darbībai, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā.
Latvijā saistībā ar pārtikas cenu kāpumu no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība attiecībā uz konkurences stiprināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Jāveido kompleksi pasākumi, lai varētu ietekmēt drastisko iedzīvotāju skaita samazinājumu, pārskatot visus pabalstus un primāri palielinot bērnu kopšanas pabalstu līdz 420 eiro, intervijā aģentūrai LETA saka jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS). Viņš arī neizslēdz iespēju, ka bāzes pensijas ieviešanai var nākties celt nodokļus.
Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jaunu elektrovilcienu pantogrāfu remonts līdz šim ir izmaksājis kopumā gandrīz 100 000 eiro, aģentūrai LETA norādīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.
27% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka esošā imigrācijas politika ir Latvijas interesēm neatbilstoša, tāpēc turpmāk trešo valstu pilsoņu imigrācija būtu jāsamazina un jāierobežo, - secināts pētījumu kompānijas KANTAR aptaujā, kas veikta pēc 360TV Ziņu pasūtījuma.
Neskatoties uz iepriekš pieņemto lēmumu atlikt jautājuma izskatīšanu, valdība otrdien tomēr apstiprināja Finanšu ministrija (FM) izstrādāto likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas grafiku.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 5,3% iedzīvotāju, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2023.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 6,2%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Pārtikas apritē iesaistītajām personām turpmāk no 1. jūlija pēc kursa par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā noklausīšanās, būs jāiziet arī obligāta rakstveida pārbaude par pārtikas higiēnas jautājumiem, otrdien nolēma valdība.
Kāda samaksa tiek gaidīta no darba devēja par papildu darba veikšanu piepelnīšanās nolūkos? Pagaidu darba platformas “Workis” iedzīvotāju aptaujas* dati liecina, ka 41% Latvijas iedzīvotāju uzskata vairāk nekā 10 eiro “uz rokas” par pieņemamu piepelnīšanās atlīdzību, turpretī katrs desmitais aptaujas dalībnieks atzīst, ka neprot novērtēt savu laiku naudas izteiksmē.
Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.