Ekonomika

"Swedbank" Finanšu institūta analīze par galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – rāda, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Neskatoties uz algu pieaugumu pēdējos gados, ģimeņu reālā finansiālā situācija joprojām būtiski atšķiras, ziņo "Swedbank" pārstāvji.

28. aprīļa valdības sēdē plānots akceptēt vairāku lielu vēja parku celtniecību. Lēmums tiek virzīts, neskatoties uz plašiem sabiedrības un vietējo kopienu iebildumiem, kā arī trūkstot atbilstošam normatīvajam regulējumam. "Apvienotā saraksta" (AS) deputāti aicina apturēt Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par jaunu VES projektu akceptēšanu, liecina partijas paziņojums medijiem.

Karadarbības Tuvajos Austrumos ietekme ir ļoti plaša, un tā atspoguļosies arī pārtikas cenu kāpumā, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, vienlaikus piebilstot, ka to, cik liels būs kāpums, pašlaik nevar paredzēt neviens.

“Vienmēr ir pretrunīgi paziņojumi. Piemēram, šodien es lasu, ka “Lufthansa” ir pārtraukusi daudzus lidojumus, bet divas vai trīs dienas iepriekš viņu prezidents saka, ka mums ir pietiekami daudz aviācijas degvielas," V24 raidījumā “Naudas cena” sacīja bijušais Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs (2004–2014), pašreizējais Latvijas pārstāvis atbalsta grupā Ukrainas iestājai ES Andris Piebalgs.

Saeima aprīļa vidū apstiprināja jaunu 30 miljonu eiro īstermiņa valsts aizdevumu “airBaltic”. Jaunais aizdevums nerisina “airBaltic” kapitāla problēmu. Tas pērk laiku. Uzņēmuma 2025. gada rezultāti un publiskie paziņojumi rāda, ka spiedīgā finanšu situācija radusies vēl pirms kara radītajām sekām Tuvajos Austrumos.

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns TV24 raidījumam "Uzmanības centrā ekonomika" izklāsta savu redzējumu par mākslīgā intelekta rīku iekļaušanu valsts pārvaldes darbā.

Šā gada marta beigās Latvijā bija 42 363 cilvēki, kuriem spēkā bija trūcīgās personas statuss, kas ir par 1,3% vairāk nekā šā gada februāra beigās un par 2,9% vairāk nekā janvāra beigās, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija.

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās degvielas cenas samazinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētās tirdzniecības misijas Polijā un Ukrainā, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, ietvaros 24. aprīlī Kijivā parakstīti trīs sadarbības memorandi. Šīs vienošanās turpmāk veidos praktisku ietvaru Latvijas uzņēmumu eksporta un sadarbības iespējām aizsardzības, tehnoloģiju un enerģētikas jomās, sniedzot praktisku ieguldījumu gan Ukrainas noturības stiprināšanā, gan nākotnes attīstībā. Savukārt biznesa forums Varšavā apliecināja, ka Polija ir viens no perspektīvākajiem sadarbības partneriem Latvijas uzņēmumiem, īpaši tehnoloģiju un enerģētikas jomā.

Neraugoties uz degvielas cenas celšanos, valdība nodrošinās operatīvo dienestu darbības nepārtrauktību, aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

"Šogad inflācija būs lielāka nekā varēja būt" TV24 raidījumā "Kur tas suns aprakts?" komentē Pēteris Strautiņš, ekonomists.

Gada pirmajā ceturksnī Latvijas produktu īpatsvars zemo cenu grozā ir samazinājies no 48% līdz 43%, aģentūru LETA informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), atsaucoties uz zemo cenu groza un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu analīzi.

Izdarīt ātrāk un labāk – bez tā mūsdienīgam un uz izaugsmi vērstam uzņēmumam šobrīd neiztikt. Kad 2023. gadā SIA "Projekti LL" īstenojusi katlumāju būvniecības darbus rekordtempā – no līguma parakstīšanas līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā pagāja vien seši mēneši –, uzņēmuma vadītājs Lauris Lazdiņš saprata, ka nākotnē bez inovācijām neiztikt. Lai būvkonstruktori, arhitekti un inženieri veiksmīgā mijiedarbībā realizētu projektus bez aizķeršanās, ieviesta jauna būvkonstrukciju programma RFEM.

Gada pirmo trīs mēnešu nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts 98,7% apmērā jeb ieņēmumi bijuši par 49,6 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Patīk tas kādam vai nē, bet jautājums par otrā pensiju līmeņa likteni, kā tagad mēdz teikt, ir nonācis uz galda. Par to ir uzsāktas aktīvas diskusijas. Ko ar šo uzkrāto kapitālu darīt? Turpināt audzēt un ļaut bankām ar to operēt un pelnīt vai arī ļaut cilvēkiem šo naudu izņemt un pašiem izlemt, ko ar to darīt? Jautājums nav vienkāršs, jo skatāms vairākās plaknēs: gan politiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan psiholoģiskā un pat tīri sadzīviskā.

VAS "Latvijas pasts" dibinājis meitassabiedrības Igaunijā un Lietuvā, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Pasaulē vadošais prezervatīvu ražotājs plāno paaugstināt produkcijas cenas par 20–30 procentiem un, iespējams, vēl vairāk, ja Irānas kara dēļ ieilgs piegādes traucējumi, paziņojis " Karex" izpilddirektors.

Parlamentārieši ceturtdien lēma nodot tālākai vērtēšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iedzīvotāju iniciatīvu, kas aicina nodrošināt, ka vecākiem, kuri izaudzinājuši trīs vai vairāk bērnus, "Goda ģimenes" apliecības sniegtās priekšrocības un statuss tiktu saglabāts uz mūžu, neatkarīgi no bērnu pašreizējā vecuma vai gadu starpības.

"Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" aprēķinājis, kādu pensiju saņems pašreizējie četrdesmitgadnieki. Pēc bankas aprēķiniem, saņemot vidējo atalgojumu Latvijā – prognozējamā pensija no 1. un 2. līmeņa varētu sasniegt nedaudz virs 1500 eiro.

Latvijā degvielas cenu pieaugumu šogad pirmajā ceturksnī noteica objektīvi ārējie apstākļi, informēja Konkurences padome (KP), atsaucoties uz veikto izpēti par degvielas cenu izmaiņām.

“Es domāju, ka mēs vēl neesam pilnībā sapratuši, cik liels būs trieciens, bet tas varētu būt vislielākais ekonomiskais trieciens, kāds gadsimtā redzēts. Jo, pat ja tagad izdodas rast kādu miera izlīgumu starp ASV un Irānu un arī starp Izraēlu, Libānu un “Hezbollah”, tomēr atgūt naftas, gāzes, hēlija un dažāda mēslojuma piegādi valstīm, kurām tas ir nepieciešams, tuvākajā laikā nebūs iespējams,” TV24 sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors (2003–2013) Jānis Kažociņš.

“Pārtika mums būs, mēs saražojam vairāk nekā patērējam,” intervijā “nra.lv TV sarunas” sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Dr. oec. Ingūna Gulbe.