Kādi faktori ietekmē un kādi neietekmē degvielas cenu Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS)? Vai biodegvielas obligātā piedeva ir vainīga pie augstas dīzeļa cenas? Vai taisnība, ka degviela maksās divus eiro litrā? Par šiem un citiem aktuāliem degvielas tirgus jautājumiem “nra.lv” saruna ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori Ievu Ligeri.
Vismaz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 28% pēdējo piecu gadu laikā ir izmantojis patēriņa kredītu, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank", atsaucoties uz veikto aptauju.
Šā gada otrajā ceturksnī vairumam valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ienākumu gūšanas veids bija darba samaksa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.
Bankas Citadele veiktā aptauja un ekonomistu analīze iezīmē vienotu tendenci – Latvijas ekonomikā ir ievērojams neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt gan ar valsts līmeņa reformām, gan ar iedzīvotāju ikdienas izvēlēm.
Ķīna ir kļuvusi par vienīgo un galveno avotu, kas ļauj Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīmam ne tikai pārdzīvot sankciju spiedienu, bet arī aktīvi pildīt Krievijas valsts militāros pasūtījumus, atklāj bijušo Baltkrievijas drošības struktūru darbinieku organizācijas "BelPol" jaunākais pētījums.
“Nav strīdu par aizsardzības finansējumu, tam piekrīt visas Saeimas frakcijas. Lielākais strīds, kas šobrīd ir, arī valdībā, ir par to, kādā mērā ir pārskatāmi valdības izdevumi,” TV24 sacīja bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Divtūkstošo gadu vidū pensionēšanās vecums Latvijā bija 62,5 gadi, pašlaik tie ir 65 gadi, bet vēl nesen figurēja plāni, ka 2027./2028. gadā pensionēšanās vecums varētu būt 67 gadi. Par to, vai šie plāni vēl ir dzīvi, “Nra.lv TV” iztaujāja labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS).
“Ne jau tikai Latvijas tirgū ir paaugstinājušās pārtikas cenas. Tendence bija, ka eļļai, cukuram, graudaugiem cenas gāja augšā, bet tagad ir samazinājums,” pārtikas cenu kāpumu veikalos TV24 komentēja Saeimas deputāte (pie frakcijām nepiederoša) Skaidrīte Ābrama.
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes – barotnes varas partijām pietuvinātajiem vai tomēr garants labai uzņēmuma pārvaldībai; kādēļ nepietiek ar valdes atbildību, kāda jēga ir maksāt naudu par padomes locekļu uzturēšanu, ja valde tāpat likuma un īpašnieku priekšā atbild par uzņēmuma darbības rezultātiem – par šīm tēmām iztaujājām tautsaimniecības jomā lietpratīgus politiķus.
Ministriju un centrālo valsts iestāžu izdevumi par informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem kopš 2020. gada dubultojušies – no 53,1 miljona eiro tie auguši gadu no gada un šī gada izdevumu plānos kopsumma jau krietni pārsniedz 100 miljonus, vēsta lsm, atsaucoties uz raidījumu "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?").
Satiksmes ministrijai (SM) būs jāvērtē iespējas samazināt "Rail Baltica" projekta un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" administratīvos izdevumus, izriet no Finanšu ministrijas valdībā iesniegtās informācijas par priekšlikumiem nākamā gada budžetam.
Kāpēc Latvijā pārtikas cenas ir relatīvi augstākas nekā citās Eiropas Savienības valstīs? Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs TV24 izteica vairākus argumentus, kāpēc tas tā ir.
Vērtējot priekšlikumus 2026. gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā, identificēti papildu resursi vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).