Domnīcas "LaSER" jaunākais demogrāfijas tendenču pētījums atklāj skarbu realitāti – Latvija tuvākajos 15 gados zaudēs piekto daļu darbaspēka. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāspēj augt ar mazāku cilvēku skaitu. Šādos apstākļos katra darbinieka zināšanas un prasmes kļūst nevis par priekšrocību, bet par izšķirošu konkurētspējas faktoru, raksta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve.
Būvniecības nozarē teiciens “laiks ir nauda” nav tikai metafora – tā ir skaudra realitāte. Materiālu izmaksas nemitīgi pieaug, arī kvalificētu darba roku trūkst, tādēļ jāmeklē risinājumi, kas palīdz ne tikai ietaupīt, bet arī strādāt ātrāk un efektīvāk. Ceļu būves uzņēmuma “BL grupa” projektu vadītājs Kristaps Ļaudams norāda, ka ar digitalizāciju vilcināties nedrīkst – pat viens ekskavators vai kompaktiekrāvējs, kas aprīkots ar 3D sistēmu, var būtiski uzlabot uzņēmuma konkurētspēju.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija. Tā kļūst par būtisku attīstības virzienu arī mazajiem un vidējiem biznesiem, un spilgts piemērs Latvijā tam ir uzņēmums “Will Grow Up”, kas četru gadu laikā no idejas spējis izveidot unikālu produktu un vienlaikus transformēt un efektivizēt savu iekšējo darbību, izmantojot automatizāciju un mākslīgā intelekta (MI) risinājumus.
Kopējais "Swedbank" piešķirtais finansējums 1. ceturksnī sasniedza 422 miljonus eiro, no kuriem uzņēmumu jomā aktīvāks bija mazo un vidējo uzņēmumu segments, kā arī ēku renovācijas un energoefektivitātes projekti. Savukārt privātpersonu finansēšanā spēcīgi rezultāti bija hipotekārajā kreditēšanā, izsniedzot 127 miljonus mājokļu iegādei, tostarp arī reģionos, informē "Swedbank".
Latvijas ekonomikas dubultošanai desmit gadu laikā nepieciešams piesaistīt investīcijas 181,5 miljardu eiro apmērā, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma "Par Latvijas ekonomisko attīstību", kas otrdien apstiprināts valdībā.
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā samazinājās 2,4 reizes un bija 35,81 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo".
"Ryanair" vadītājs Maikls O"Līrijs Itālijas laikrakstam "Il Sole 24 Ore" vēstījis, ka līdz gada beigām var bankrotēt divas trīs Eiropas aviokompānijas, starp tām arī "airBaltic".
Politiķiem bieži – un nereti pamatoti – tiek pārmests ideju trūkums. Taču vēja parku gadījumā problēma nav ideju neesamība. Risinājumi ir skaidri, jautājumi ir identificēti, un atliek būtiskākais – tos konsekventi īstenot praksē. Un tieši šeit mēs kā sabiedrība sākam just vilšanos – ne jau ideju trūkuma dēļ, bet tāpēc, ka tās pārāk bieži paliek tikai uz papīra.
SIA "Ventspils siltums" siltumenerģijas tarifs no 1. jūnija pieaugs par 10,3% - līdz 73,76 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publiskotais lēmums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Ja Tuvajos Austrumos notiekošā karadarbība un Hormuza šauruma bloķēšana ietekmētu tikai naftas un gāzes cenas, to vēl varētu pieciest, bet šī konflikta ietekme ir ļoti plaša, intervijā aģentūrai LETA atzīst Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.
Lai cik daudz degvielas aprij ceļu būvei nepieciešamā tehnika, vēl jo būtiskāku - gan finansiālu, gan simbolisku – triecienu ceļu būves nozarei nodara naftas produkta bitumena sadārdzināšanās.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina noraidīt priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz noteiktām ārzemnieku grupām liegt tiesības strādāt kā pašnodarbinātām personām, norādot uz būtiskiem riskiem Latvijas investīciju videi, konkurētspējai un darbaspēka piesaistei.
Valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdē diskusija par pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla izmaksu iedzīvotājiem ārstniecības izdevumu segšanai turpināsies pēc nedēļas, aģentūrai LETA pēc pirmdienas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
"Swedbank" Finanšu institūta analīze par galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – rāda, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Neskatoties uz algu pieaugumu pēdējos gados, ģimeņu reālā finansiālā situācija joprojām būtiski atšķiras, ziņo "Swedbank" pārstāvji.
28. aprīļa valdības sēdē plānots akceptēt vairāku lielu vēja parku celtniecību. Lēmums tiek virzīts, neskatoties uz plašiem sabiedrības un vietējo kopienu iebildumiem, kā arī trūkstot atbilstošam normatīvajam regulējumam. "Apvienotā saraksta" (AS) deputāti aicina apturēt Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par jaunu VES projektu akceptēšanu, liecina partijas paziņojums medijiem.
Karadarbības Tuvajos Austrumos ietekme ir ļoti plaša, un tā atspoguļosies arī pārtikas cenu kāpumā, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, vienlaikus piebilstot, ka to, cik liels būs kāpums, pašlaik nevar paredzēt neviens.
“Vienmēr ir pretrunīgi paziņojumi. Piemēram, šodien es lasu, ka “Lufthansa” ir pārtraukusi daudzus lidojumus, bet divas vai trīs dienas iepriekš viņu prezidents saka, ka mums ir pietiekami daudz aviācijas degvielas," V24 raidījumā “Naudas cena” sacīja bijušais Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs (2004–2014), pašreizējais Latvijas pārstāvis atbalsta grupā Ukrainas iestājai ES Andris Piebalgs.
Saeima aprīļa vidū apstiprināja jaunu 30 miljonu eiro īstermiņa valsts aizdevumu “airBaltic”. Jaunais aizdevums nerisina “airBaltic” kapitāla problēmu. Tas pērk laiku. Uzņēmuma 2025. gada rezultāti un publiskie paziņojumi rāda, ka spiedīgā finanšu situācija radusies vēl pirms kara radītajām sekām Tuvajos Austrumos.
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns TV24 raidījumam "Uzmanības centrā ekonomika" izklāsta savu redzējumu par mākslīgā intelekta rīku iekļaušanu valsts pārvaldes darbā.
Šā gada marta beigās Latvijā bija 42 363 cilvēki, kuriem spēkā bija trūcīgās personas statuss, kas ir par 1,3% vairāk nekā šā gada februāra beigās un par 2,9% vairāk nekā janvāra beigās, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija.