Zviedrija

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pirmdien paudis bažas par vardarbību, kas saistīta ar noziedznieku bandām, norādot, ka aizvadītā nedēļas nogale bijusi sliktākā ilgā laika posmā.

Kad pagājušā gada pavasarī Zviedrija paziņoja par nodomu iestāties NATO, Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicās, ka tas esot pāris nedēļu, sliktākajā gadījumā pāris mēnešu jautājums. Tagad viņa optimisms ir krietni noplacis, jo Zviedrijas (tāpat kā Somijas) uzņemšanu NATO turpina bloķēt Turcija, turklāt Ankaras un Stokholmas attiecības kļūst aizvien sarežģītākas.

Turcija sestdien paziņoja, ka atcēlusi Zviedrijas aizsardzības ministra vizīti saistībā ar Stokholmā plānoto protestu pret Turciju.

Zviedrijas tiesa ceturtdien piespriedusi garus cietumsodus diviem Irānā dzimušiem brāļiem par spiegošanu Krievijas labā desmit gadu garumā.

Zviedrijas valdība ceturtdien paziņojusi par militāro palīdzību Ukrainai 4,3 miljardu kronu (387 miljonu eiro) apmērā, tai skaitā par bruņumašīnu un prettanku ieroču NLAW nosūtīšanu.

Zviedrijas tālajos ziemeļos piektdien atklāts Eiropas Savienības (ES) kontinentālajā daļā pirmais kosmodroms satelītu palaišanai.

Turcijas Ārlietu ministrija ceturtdien izsaukusi Zviedrijas vēstnieku, lai izteiktu protestu par demonstrāciju pie Stokholmas mērijas, kuras laikā ticis pakārts Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana manekens, ziņo valsts raidorganizācija TRT.

Zviedrijas valdība vēlas paplašināt atomelektrostaciju (AES) celtniecību, trešdien paziņojis Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.

Zviedrijas drošības dienests SAPO otrdien brīdinājis, ka sagaida no Krievijas pastiprinātus draudus Zviedrijas drošībai, tai skaitā telekomunikācijām un elektrotīkliem.

Zviedrija nevar izpildīt atsevišķas Turcijas, kas mēnešiem ilgi ir bloķējusi Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, prasības, svētdien paziņoja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.

Zviedrija no šodienas pārņem Eiropas Savienības (ES) prezidentūru, solot saglabāt vienotību Ukrainas jautājumā un atbalstīt tirdzniecības brīvību.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) mediķi sadarbībā ar Zviedrijas mediķiem izglābuši dzīvību meitenītei, kura pēc piedzimšanas nespēja paelpot, aģentūru LETA informēja slimnīcas Komunikācijas daļas speciāliste Ilze Olšteina.

Jaunais Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons savā pirmajā Ziemassvētku uzrunā brīdinājis tautu, ka valsts nonākusi ļoti nopietnā situācijā, sevišķi izceļot draudus sabiedrības drošībai.

Zviedrijā nogalināts čečenu blogeris Tumso Abdurahmanovs - viens no redzamākajiem Čečenijas prokremliskā līdera Ramzana Kadirova kritiķiem

Mahmuts Tats, kuram Turcijā par dalību PKK bija piespriests sešu gadu un 10 mēnešu cietumsods, 2015.gadā aizbēga uz Zviedriju, taču viņa patvēruma pieprasījums tika noraidīts.

Zviedrijā sākusies tiesas prāva pret diviem irāņu izcelsmes brāļiem, kuri apsūdzēti spiegošanā Krievijas labā. Notiesāšanas gadījumā Peimanam Kijam un Paijamam Kijam draud līdz pat 25 gadiem ilgs cietumsods. Lielākā daļa tiesas sēžu būs slēgtas, jo tajās skatīs ar nacionālo drošību saistītus jautājumus, bet spriedumu paredzēts pasludināt 12. decembrī.

Zviedrijā aizdomās par spiegošanu aizturēti vēl divi cilvēki, otrdien paziņojušas varasiestādes.

Turcijas Ārlietu ministrija izsaukusi Zviedrijas vēstnieku, ziņu aģentūrai TT pirmdienas vakarā apstiprinājusi Zviedrijas Ārlietu ministrija.

Zviedrijas jaunā valdība norobežosies no Sīrijas kurdu Tautas aizsardzības vienībām (YPG), lai saņemtu Turcijas atbalstu valsts uzņemšanai NATO, sestdien paziņojis ārlietu ministrs Tubīass Billstrems.

Konservatīvās Moderātu partijas līderis Ulfs Kristešsons vakar apstiprināts Zviedrijas premjera amatā, šo lēmumu atbalstot 176, bet pret balsojot 173 deputātiem. Mazākuma koalīciju moderāti veidos ar labēji centriskajiem kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem, taču tā sadarbosies ar oficiāli ārpus koalīcijas palikušo partiju Zviedrijas demokrāti – galēji labēju politisko spēku, ar kuru vēl pirms četriem gadiem nebija gatava sadarboties neviena no nozīmīgākajām partijām. Opozīcijā palikušie sociāldemokrāti bažījas, ka Zviedrijas demokrātiem, kuri 11. septembra vēlēšanās saņēma 20,5% vēlētāju atbalstu, būšot pārāk liela ietekme uz valdības lēmumiem.