Zināms viens no pirmajiem Zviedrijas uzdevumiem, iestājoties NATO; tas tieši ir saistīts ar Latviju

Zviedrija pēc iestāšanās NATO Latvijā solījusi izvietot 600 karavīru, intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Strūberga.

Viņa skaidroja, ka Zviedrijas iestāšanās NATO lielākoties ir reģionāla nozīme. "Mēs varam runāt par to, ka NATO iegūst papildu dziļumu Baltijas jūras kontekstā," teica Strūberga un paskaidroja, ka svarīga ir Zviedrijas atrašanās vieta, tās spēki ap Baltijas jūru.

Strūberga arī akcentēja zviedru gaisa spēkus, kas ir lieli un nozīmīgi Latvijai. Zviedrijai ir vairākas zemūdenes, to skaits tiks palielināts. Jārunā arī par Zviedrijas tehnoloģiskajām spējām, skaidroja LATO ģenerālsekretāre.

Tāpat pēc iestāšanās NATO Zviedrija ir solījusi Latvijā izvietot 600 karavīru. Vaicāta, vai Zviedrijas iestāšanās NATO varētu eskalēt situāciju, Strūberga norādīja, ka ne jau Zviedrijas iestāšanās NATO eskalē situāciju, Krievija pati ir to eskalējusi.

Jau ziņots, ka Ungārijas parlaments pirmdien balsos par Zviedrijas pievienošanos NATO, paziņoja augsta ranga valdošās partijas "Fidesz" amatpersona.

"Fidesz" parlamentārās frakcijas vadītājs Matē Kočišs otrdien sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja, ka viņš ir lūdzis spīkeru, lai "2024. gada 26. februāra sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts galīgais balsojums par Zviedrijas Karalistes pievienošanās protokolu, ko mūsu parlamentārā grupa plāno atbalstīt".

Lai valsti uzņemtu NATO, tam nepieciešams visu esošo alianses dalībvalstu atbalsts. Vairāk nekā pusotru gadu pēc Zviedrijas pieteikuma iestāties aliansē Ungārija ir vienīgā no 31 NATO dalībvalsts, kas nav ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Budapešta kavējas ar ratifikāciju, jo, kā skaidro valdība, tā ir aizvainota pārmetumu dēļ, ko Zviedrija veltījusi likuma varas situācijai Ungārijā.