Starp darbavietām, kur tagad Zviedrijā strādā bijušie teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" kaujinieki, ir vietējie sporta centri, sākumskolas un sociālie dienesti, un tas licis izglītības ministrei Lotai Edholmai atzīt, ka Stokholmas piekoptā teroristu atpakaļuzņemšanas politika bijusi "naiva".
Beļģijas un Zviedrijas premjerministri trešdien aicināja uzlabot robežkontroli un īstenot koordinētākas darbības Eiropas Savienībā (ES), lai izraidītu nelegālos imigrantus.
Kamēr mēs baudām rekordsiltu septembri, Zviedrijā ir rekordliels sniega daudzums. Par to, ka Zviedrijā pirmo reizi tik agri uzsnigusi tik bieza sniega kārta, vēsta lrytas.lt.
Pēc jūlijā notikušā NATO samita Viļņā jau šķita, ka Zviedrijas uzņemšana Ziemeļatlantijas aliansē ir tuvākā laika jautājums, taču beidzamajā nedēļā viss atkal sagriezies kājām gaisā. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atsācis sūroties, ka Zviedrija izrāda nepieņemamu toleranci pret musulmaņu svētās grāmatas Korāna dedzinātājiem un citiem “teroristiem”, un viņam nekavējoties piebalsojušas Ungārijas amatpersonas, apsūdzot Zviedriju Ungārijas demokrātijas kritizēšanā.
Tiesa Irākā otrdien piesprieda 18 policistiem cietumsodus par to, ka viņi nebija atturējuši demonstrantus no Zviedrijas vēstniecības Bagdādē ieņemšanas un aizdedzināšanas, paziņoja drošības spēku amatpersonas.
NATO kandidātvalsts Zviedrija no nākamā gada plāno palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai izpildītu NATO izvirzīto mērķi valstu aizsardzības izdevumiem.
Zviedrijas izlūkdienests terorisma draudu līmeni piecu atzīmju skalā paaugstinājis līdz ceturtajai atzīmei, pēc tam kad musulmaņu pasaules radikāļi Zviedriju saistībā ar tur notikušo Korāna publisku dedzināšanu pasludinājuši par "prioritāru mērķi".
Saistībā ar vētru un intensīvajām un stiprajām lietusgāzēm Zviedrijā, ceļotāji tiek lūgti neuzturēties riska vietās – upju, ezeru un citu ūdenstilpņu tuvumā.
Stokholmā pirmdien pie Zviedrijas parlamenta ēkas divi vīrieši protesta akcijas gaitā dedzināja Korānu, no notikuma vietas vēsta ziņu aģentūras AFP korespondents.
Zviedrijas valdība ceturtdien likusi 15 valdības iestādēm stiprināt valsts spējas novērst terorismu, šādi reaģējot uz drošības situācijas pasliktināšanos pēc protestiem, kuru gaitā apgānīts Korāns.
Irāka ceturtdien izraidījusi Zviedrijas vēstnieku, pēc tam kad Stokholmā protesta akcijas gaitā kāds irākiešu bēglis bija ar kājām mīdījis Korāna sējumu.
Zviedrijas augstākā tiesa ceturtdien noraidījusi divu personu izdošanu Turcijai, norādot, ka darbības, kuras izdarīšanā tās tiek apsūdzētas, Zviedrijā nav krimināli sodāmas.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien paziņoja, ka Turcija nākamnedēļ gaidāmajā NATO samitā "pieņems vislabāko lēmumu, lai kāds tas būtu", attiecībā uz Zviedrijas dalību aliansē.
Baltajā namā notikušās sarunas ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristešsonu ASV prezidents Džo Baidens izmantojis, lai vēlreiz uzsvērtu nepārprotamu atbalstu Zviedrijas centieniem pievienoties NATO. Pašlaik izskatās, ka Turcijas (un mazākā mērā Ungārijas) nostājas dēļ tas nenotiks līdz nākamnedēļ Viļņā paredzētajam NATO samitam, taču arī pašreizējais statuss ļauj Zviedrijai ciešāk sadarboties ar NATO, un, kā norāda “Foreign Policy”, arī atrodoties “alianses priekšnamā”, valsts nebūt nejūtas pamesta likteņa varā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien Viļņā noorganizējis tikšanos ar Turcijas un Zviedrijas līderiem, lai atrisinātu atlikušās problēmas saistībā ar Zviedrijas pievienošanos NATO.
Vairs tikai nedēļa atlikusi līdz NATO samitam Viļņā, un izredzes uz to, ka līdz šim brīdim Zviedrija kļūs par 32. Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti, rūk ar katru dienu. Tās pievienošanos NATO joprojām nav ratificējušas Turcija un Ungārija, turklāt nav nekādu pazīmju, ka to nostāja varētu mainīties. Stokholmā gan cerības tiek liktas uz šonedēļ plānoto Zviedrijas premjera Ulfa Kristešsona tikšanos ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī Zviedrijas un Turcijas ārlietu ministru sarunām NATO galvenajā mītnē Briselē.