Zviedrija

NATO kandidātvalsts Zviedrija no nākamā gada plāno palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai izpildītu NATO izvirzīto mērķi valstu aizsardzības izdevumiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien paziņoja, ka ir ieradies Zviedrijā uz sarunām ar valdību, politiskajām partijām un karalisko ģimeni.

Zviedrijas izlūkdienests terorisma draudu līmeni piecu atzīmju skalā paaugstinājis līdz ceturtajai atzīmei, pēc tam kad musulmaņu pasaules radikāļi Zviedriju saistībā ar tur notikušo Korāna publisku dedzināšanu pasludinājuši par "prioritāru mērķi".

Saistībā ar vētru un intensīvajām un stiprajām lietusgāzēm Zviedrijā, ceļotāji tiek lūgti neuzturēties riska vietās – upju, ezeru un citu ūdenstilpņu tuvumā.

Zviedriju un Norvēģiju pirmdien skārusi vētra "Hanss", kas atnesusi spēcīgu lietu un pērkona negaisus, izraisījusi plūdus un satiksmes traucējumus.

Stokholmā pirmdien pie Zviedrijas parlamenta ēkas divi vīrieši protesta akcijas gaitā dedzināja Korānu, no notikuma vietas vēsta ziņu aģentūras AFP korespondents.

Zviedrijas valdība ceturtdien likusi 15 valdības iestādēm stiprināt valsts spējas novērst terorismu, šādi reaģējot uz drošības situācijas pasliktināšanos pēc protestiem, kuru gaitā apgānīts Korāns.

Zviedrijas tiesa pirmdien klimata aktīvistei Grētai Tūnbergai piespriedusi naudassodu par nepakļaušanos policijai demonstrācijā pagājušajā mēnesī.

Irāka ceturtdien izraidījusi Zviedrijas vēstnieku, pēc tam kad Stokholmā protesta akcijas gaitā kāds irākiešu bēglis bija ar kājām mīdījis Korāna sējumu.

Zviedrijas augstākā tiesa ceturtdien noraidījusi divu personu izdošanu Turcijai, norādot, ka darbības, kuras izdarīšanā tās tiek apsūdzētas, Zviedrijā nav krimināli sodāmas.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien paziņoja, ka Turcija nākamnedēļ gaidāmajā NATO samitā "pieņems vislabāko lēmumu, lai kāds tas būtu", attiecībā uz Zviedrijas dalību aliansē.

Baltajā namā notikušās sarunas ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristešsonu ASV prezidents Džo Baidens izmantojis, lai vēlreiz uzsvērtu nepārprotamu atbalstu Zviedrijas centieniem pievienoties NATO. Pašlaik izskatās, ka Turcijas (un mazākā mērā Ungārijas) nostājas dēļ tas nenotiks līdz nākamnedēļ Viļņā paredzētajam NATO samitam, taču arī pašreizējais statuss ļauj Zviedrijai ciešāk sadarboties ar NATO, un, kā norāda “Foreign Policy”, arī atrodoties “alianses priekšnamā”, valsts nebūt nejūtas pamesta likteņa varā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien Viļņā noorganizējis tikšanos ar Turcijas un Zviedrijas līderiem, lai atrisinātu atlikušās problēmas saistībā ar Zviedrijas pievienošanos NATO.

Vairs tikai nedēļa atlikusi līdz NATO samitam Viļņā, un izredzes uz to, ka līdz šim brīdim Zviedrija kļūs par 32. Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti, rūk ar katru dienu. Tās pievienošanos NATO joprojām nav ratificējušas Turcija un Ungārija, turklāt nav nekādu pazīmju, ka to nostāja varētu mainīties. Stokholmā gan cerības tiek liktas uz šonedēļ plānoto Zviedrijas premjera Ulfa Kristešsona tikšanos ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī Zviedrijas un Turcijas ārlietu ministru sarunām NATO galvenajā mītnē Briselē.

Zviedrijas policija izsniegusi atļauju protesta akcijai, kuras organizators plāno šodien sadedzināt Korānu pie Stokholmas galvenās mošejas.

Gadu desmitiem ierasts uzskatīt, ka Zviedrijā ir nesatricināma ekonomika, un šī valsts ir paraugs citām ar savu izcili organizēto valsts pārvaldi un sociālo atbildību. Taču pašlaik Zviedrijas ekonomikā iezagusies sūce.

Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komiteja pieļauj, ka Krievija varētu sākt militāru uzbrukumu valstij, ziņo Zviedrijas televīzijas kanāls SVT.

Zviedrijas aizsardzības nozares eksperti uzskata, ka Krievijas uzbrukumu Zviedrijai nevar pilnībā izslēgt.

Teju ne dienas bez kādas apšaudes vai bumbas sprādziena – tāda pašlaik ir situācija Zviedrijā, kas, pēc britu avīzes “Daily Mail” trāpīgā apzīmējuma, kļuvusi par īsti “bandītu paradīzi”. Visvairāk par savu drošību ir noraizējušies triju lielāko pilsētu (Stokholmas, Gēteborgas un Malmes), kā arī to apkaimju iedzīvotāji, jo vardarbīgās bandas, kuras lielākoties veido no Tuvajiem Austrumiem vai Āfrikas ieceļojuši imigranti, kārtojot savus rēķinus, absolūti nerēķinās, ka ciest var arī likumpaklausīgi pilsoņi.

Zviedrijas apelācijas tiesa pirmdien secinājusi, ka policijai nebija tiesiska pamata aizliegt divas protesta akcijas, kuros bija paredzēts dedzināt Korānu.