Aizvadītajā nedēļā Jūras spēku flotile (JSF) un Valsts vides dienests (VVD), patrulējot jūrā pie Liepājas, konfiscēja nelikumīgus zvejas tīklus 1800 metru garumā, informē JSF Krasta apsardzes dienesta preses pārstāve Liene Ulbina.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst pret noteikumiem, kas regulē Rāznas Nacionālā parka aizsardzību un izmantošanu, rosinot samazināt atļautos zvejas limitus parka teritorijā esošajos ezeros.
Lai nodrošinātu lašu, taimiņu un foreļu nārsta aizsardzību, Valsts vides dienests (VVD), sākot ar oktobri, pastiprinājis zvejas un makšķerēšanas kontroli.
Nolūkā pārdalīt zivju resursus un Latvijas ūdeņus sev par labu makšķernieku organizācijas turpina uzbrukumus Zvejniecības likumam – pašlaik tas ir atvērts Saeimā grozījumu izdarīšanai, un uz otro lasījumu iesniegts priekšlikums pilnībā aizliegt tā saukto pašpatēriņa zveju iekšzemes ūdeņos.
Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Latvijai izdevies panākt nedaudz lielākas brētliņu un reņģu nozvejas kvotas 2013. gadam, nekā to vēlējās Eiropas Komisija (EK).
Nākamnedēļ, 22.oktobrī un 23.oktobrī, Briselē notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā lems par nozvejas kvotām 2013.gadā Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Vietējās zivis nebūt nav tik biežs ēdiens uz Latvijas iedzīvotāju galda, jo cena ir liela, bet izvēle – maza. Kāpēc tā? «Tas tāpēc, ka zivju audzēšana pie mums ir bērnu autiņos un konkurēt ar ārzemju daudz lētāko produkciju ir grūti,» atbild zivju audzētāji, gan uzsverot, ka nozare attīstās un pēc pāris gadiem produkcijas apjoms krietni palielināsies.
Šodien, 22.decembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma Rojā piedalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā diskusijā "Piekrastes zvejniecība Latvijā no Papes līdz Ainažiem". Diskusijas laikā Laimdota Straujuma ar piekrastes pašvaldībām un zvejniekiem pārrunāja aktualitātes, problēmas un to iespējamos risinājumus piekrastes zvejas jautājumos.
21.oktobrī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome Luksemburgā pieņēma regulu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2012.gadā, kas pēc Eiropas Komisijas (EK) ierosinājuma ievērojami samazina vairāku zivju sugu nozvejas apjomu Latvijai un citām Baltijas jūras valstīm.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka vienotu zvejas tīklu tirdzniecības un aprites kārtību.
Eiropas telpas zivsaimniecību atbildīgo ministru sanāksmei oktobra beigās var sekot kārtējais kuģu griešanas vilnis – ne visi zvejnieki būs spējīgi pārdzīvot 30 procentu brētliņu zvejas samazinājumu.
Lai gan Eiropas Komisija rosina vismaz par trešdaļu samazināt reņģu un brētliņu nozveju, Latvijas zivju pārstrādātāji cer, ka zivju resursu Latvijā pietiks. Vienlaikus tiek pieļauts, ka, samazinoties nozvejas apjomam, reņģu un brētliņu cenas varētu pieaugt, kas savukārt izraisītu zivju konservu cenu kāpumu.
No 209 aiz piekrastes joslas zvejojošiem kuģiem 2004. gadā, pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam zvejas kuģu sagriešanai metāllūžņos, šogad palikuši 98, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".
Lašveidīgo zivju aizsardzības akcijas "Dzīvais ūdens" laikā kopš 1. oktobra par atklātajiem zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem iekasēti jau 5910 lati, kas nonākuši Zivju fondā.