Latvija balso pret EK regulas priekšlikumu, kas būtiski samazina nozvejas kvotas Latvijai

21.oktobrī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome Luksemburgā pieņēma regulu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2012.gadā, kas pēc Eiropas Komisijas (EK) ierosinājuma ievērojami samazina vairāku zivju sugu nozvejas apjomu Latvijai un citām Baltijas jūras valstīm.

Kaut arī EK Latvijas prasībām daļēji piekāpās, piekrītot mazākam nozvejas kvotu samazinājumam, nekā bija sākotnēji iecerējusi, Latviju šāds lēmums neapmierināja un Latvija balsoja pret regulas priekšlikumu, jo ar to ļoti negatīvi tiek ietekmētas zvejas un zivju apstrādes nozares Latvijā, kas ir būtiskas valsts tautsaimniecībā un nodarbinātībā. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē pret EK ierosināto ievērojamo nozvejas kvotu samazinājumu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī kopā ar Latviju stingri iebilda arī Igaunija, Lietuva, Somija un Polija - arī uz šīm valstīm nozvejas kvotu būtiskais samazinājums atstās smagu ietekmi.

Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes lēmumu:

- Brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā samazinājums 2012.gadā būs 22 procenti, sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 26 procentiem.

- Reņģu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī samazinājums 2012.gadā būs par 16 procentiem, sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 21 procentu.

- Reņģu nozveju Baltijas jūras centrālajā daļā paredzēts samazināt par 27 procentiem, sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 33 procentiem.

- Lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā tiks samazināta par 51 procentu, sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 79 procentiem.

- Zvejas dienu skaitu mencu zvejā Baltijas jūrā paredzēts saglabāt 2011.gada līmenī, bet atļaut zvejas dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja kādam pietrūkst zvejas dienas, bet kāds līdz noteiktajam limitam tās neizmanto.

- Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras Austrumu daļā palielinātas par 15 procentiem, Baltijas jūras Rietumu daļā par 13 procentiem.

Latvija uzskata, ka mencu zvejas iespēju palielinājumi nevar atsvērt tos samazinājumus, kas ietekmēs brētliņu un reņģu zvejniekus, kā arī zivju konservu ražotājus, kuri izmanto minēto zivju izejvielas.

"Latvija aktīvi cīnījās pret Eiropas Komisijas regulas projektā piedāvāto pārspīlēto nozvejas kvotu samazinājumu, jo tas negatīvi ietekmēs zvejas un zivju apstrādes nozares Latvijā. Neskatoties uz to, ka pret Eiropas Komisijas priekšlikumu asi izteicās ne tikai Latvija, bet arī citas Baltijas jūras piekrastes valstis, Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika pieņemts lēmums, kas ir nepieciešams, lai 2012.gadā zvejnieki vispār varētu sākt zveju Baltijas jūrā. Tomēr ir skaidrs, ka Latvijai arī turpmāk nebūs pieņemama Eiropas Komisijas izrādītā attieksme pret nozares interesēm un ļoti sasteigtā virzīšanās uz maksimālo ilgtspējīgo zivju ieguves līmeni, pielietojot vāji pamatotu un pārāk radikālu nozvejas kvotu samazinājumu," norāda Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais