Šī ir labā ziņa zvejniekiem un zivrūpniekiem, jo ļauj cerēt uz lielākām brētliņu nozvejas kvotām nākamajos gados. Vides institūta BIOR pētnieki pagājušajā nedēļā atgriezās no zivju hidroakustiskās rudens uzskaites Baltijas jūrā, un provizoriskie dati apstiprina zvejnieku novērojumus: pieaugušas brētliņas visur nav sastopamas, toties mazuļu ir pilna jūra. Uz papīra uzlikti oficiāli zivskaites rezultāti vēl gan esot jāpagaida.
Tikmēr no cita zivīm veltīta pasākuma atgriezušies Zemkopības ministrijas ierēdņi, un arī ar labām ziņām. Nākamā gada nozvejas kvotas Latvijai ir samazinātas daudz saudzīgāk, nekā bija iecerējusi Eiropas Komisija, turklāt reņģu kvotas pieaugums pilnībā kompensēs brētliņu kvotas samazinājumu, jo skārda bundžās krāmē un par šprotēm sauc gan vienas, gan otras.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta, ka tieši brētliņa bija Latvijas prioritāte numur viens BALTFISH reģionālās sadarbības forumā un pēc tam arī kvotu dalīšanas procedūru noslēdzošajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Latvija par to cīnījās vienatnē, taču veiksmīgi. Eiropas Komisijas piedāvātais nozvejas samazinājuma piedāvājums bija par sešiem procentiem lielāks, un tā ir papildu 1931 tonna zivju.
«Mēs kā boksā devām pretī!» stāsta N. Riekstiņš. Sanāksmes aizritējušas augstos toņos. Izšķiroši par labu Latvijas pozīcijai bija divi argumenti. Pirmkārt, pati komisija ir sagatavojusi jaunu regulu par krājumu ilgtermiņa pārvaldību, un tajā tiek ieviests pieļaujamās nozvejas koridors: no – līdz. Tātad svārstības arī pašas komisijas ieskatā ir pieļaujamas. Otrs arguments atmaskoja atšķirīgu attieksmi pret dažādām valstīm. Komisija Baltijas jūras rietumu daļā, kur Latvijai interešu praktiski nav, piedāvāja samazināt mencu nozveju par 48%, taču sarunu gaitā ieinteresētās valstis sāka protestēt, un galu galā tika apstiprināts niecīgs 6% samazinājums. Tad nu beigu beigās arī Latvijai mīļā miera labad tika atmestas tās kārotās brētliņas un pa virsu vēl uzbērta prāva kaudze reņģu.
Atzinīgus vārdus mūsu ierēdniecības cīņassparam velta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits: «Par kvotām mēs mākam cīnīties.» Taču jautājumus rada zinātniskais pamats, uz kā Eiropas Komisija balsta savu ikgadējo piedāvājumu. Pērn zinātnieki pasludināja, ka menca ir labā stāvoklī, taču praksē nebija iespējams izzvejot pat pusi kvotas. Zivs ir vāja, nebarojas, un pārliecinoša skaidrojuma par iemesliem nav. Šis gan nav akmens pašmāju pētnieku dārziņā, jo viņu sniegtie skaitļi veido nelielu daļu no kopējā ieteikuma. Turklāt arī šos skaitļus liek politiski akceptētā algoritmā, un finālā no zinātnes nekas daudz pāri nepaliek. Ir tikai valstu intereses un ietekme.
Latvijas nozvejas kvota 2015. gadam
Brētliņas – 29 548 tonnas (-11%)
Reņģes Rīgas jūras līcī – 20 872 tonnas (+26%)
Reņģes Baltijas jūrā – 4532 tonnas (+45%)
Laši Baltijas jūrā – 12 644 gabali (-10%)
Mencas jūras rietumos – 574 tonnas (-6%)
Mencas jūras austrumos – 4393 (-22%)
Avots: Zemkopības ministrija