Ja palūkojamies 108 gadus atpakaļ, tad izrādās, ka Ziemassvētku kauju laikā neviens nezināja, ka tādas Ziemassvētku kaujas vispār notiek un epizodi ar Jelgavas vietā ieņemto Ložmetējkalnu nebūt neuzskatīja par uzvaru.
7. janvārī, plkst. 15.00 Rīgas Brāļu kapos notika Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākums, kurā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Bruņoto spēku vienību komandieri un karavīri.
Šodien plkst. 15.00 Rīgas Brāļu kapos notiks Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākums, kurā piedalīsies aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri un karavīri.
Rīgas Brāļu kapos šodien plkst.15 notiks Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres pasākums, kurā piedalīsies Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība, informēja AM Preses nodaļā.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš šodien piedalīsies Ziemassvētku kauju 73. gadadienai atcerei veltītajā piemiņas pasākumā Lestenē.
2017.gada 7.janvārī, simtgades atceres pasākumu ietvaros, Latvijas Kara muzeja filiālē "Ziemassvētku kauju muzejs", Jelgavas novada Valgundes pagastā notika Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija, kurā tika inscenēts latviešu strēlnieku vienību uzbrukums vācu pozīcijām. Rekonstrukcijā piedalījās biedrības “Latviešu karavīrs” dalībnieki, Zemessardzes Studentu bataljons un citi vēstures entuziasti.
2017. gada 5. janvārī apritēja simt gadu kopš Ziemassvētku kauju sākuma. Ziemassvētku un tām sekojošās Janvāra kaujas bija asiņainākās latviešu strēlnieku vēsturē, kuru laikā tika zaudēti aptuveni 9000 kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo, kas bija aptuveni divas reizes vairāk nekā visās iepriekšējās strēlnieku kaujās kopā. Videomateriālu sagatavoja Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.
Šogad Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujām aprit simtā gadskārta, kas tika atzīmēta ar šo kauju rekonstrukciju Jelgavas novada Valgundes pagasta Mangaļos. Tās laikā tika iesvētīts arī brīvdabas ekspozīcijas papildinājums – jaunuzceltais betona ugunsbunkurs.
Sestdien, kā jau ierasts, Ziemassvētku kauju muzejā, Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļos”, notika Ziemassvētku kauju rekonstrukcija. Šogad Ziemassvētku kaujām aprit 100 gadi.
Šobrīd paiet 100 gadi kopš latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām Tīreļa purvā un Ložmetējkalnā. Tā bija vērienīgākā un arī traģiskākā militārā operācija Pirmajā pasaules karā ar latviešu karavīru piedalīšanos.
Šodien aprit 100 gadi, kopš Latvijā notika Pirmā pasaules kara nozīmīgākās kaujas - Ziemassvētku kaujas, kurās piedalījās tikko izveidotās divas latviešu strēlnieku brigādes, spējot pierādīt, ka ar latviešu karavīriem jārēķinās kā ar nopietnu militāru spēku.
«Pārraut vācu fronti iecirknī no Lielā tīreļa līdz Olainei, lai pēc tā, manevrējot atklātā laukā, atsviestu ienaidnieku pāri Iecavas upei un Lielupei,» – tāda bija krievu 12. armijas komandiera Radko Dmitrijeva pavēle, pirms simt gadiem uzsākot Mītavas operāciju, kurā kopā ar krieviem cīnījās arī latviešu strēlnieku divīzija.
2017.gada janvārī aprit simts gadi kopš leģendārajām Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujām. Atzīmējot šos notikumus, sagatavota plaša atceres pasākumu programma.
Janvārī apritēs 100 gadi kopš Ziemassvētku kaujām Tīreļu purvā un 30 gadi, kopš tiek pieminēta latviešu strēlnieku varonība. Atzīmējot nozīmīgās gadadienas, Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Babītes novada pašvaldību, Jelgavas domi, Latvijas Kara muzeju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šogad aicina iedzīvotājus uz atceres pasākumiem, kas aizsāksies 5.janvārī un turpināsies līdz 7.janvāra vakaram, aģentūru LETA informēja Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Monēta ir veltījums Ziemassvētku kauju varoņiem - latviešu strēlniekiem - un viņu nemirstīgajam ieguldījumam nākamības vārdā. Ziemassvētku kaujas norisinājās 1917. gada 5.-11. janvārī (pēc vecā stila - 1916. gada 23.-29. decembrī), 30 km garā frontes iecirknī no Tīreļpurva līdz Olainei. Tajās pirmo reizi cīņā iesaistījās latviešu militārās vienības, kas tika apvienotas vienā divīzijā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa (1863-1940; vēlāk Latvijas armijas pirmais ģenerālis) vadībā.
Šodien Latvijas Kara muzejs rīkos Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru, kuru mirstīgās atliekas atrastas Ziemassvētku kauju vietās, pārapbedīšanu un piemiņas brīdi Tīreļpurvā pirmajiem kritušajiem 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlniekiem.