Monēta ir veltījums Ziemassvētku kauju varoņiem - latviešu strēlniekiem - un viņu nemirstīgajam ieguldījumam nākamības vārdā. Ziemassvētku kaujas norisinājās 1917. gada 5.-11. janvārī (pēc vecā stila - 1916. gada 23.-29. decembrī), 30 km garā frontes iecirknī no Tīreļpurva līdz Olainei. Tajās pirmo reizi cīņā iesaistījās latviešu militārās vienības, kas tika apvienotas vienā divīzijā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa (1863-1940; vēlāk Latvijas armijas pirmais ģenerālis) vadībā.
Lai arī šajā militārajā kampaņā latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9 000 cīnītāju - kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo, kas sabiedrībā raudzēja depresiju, bezcerību un smagu vilšanos visā cara režīmā, tā vienlaikus atnesa arī starptautisku izcilu un bezbailīgu karotāju slavu. Tas bija savdabīgs nācijas vitalitātes pieteikums un apliecinājums, cildens upuris uz ziedojumu altāra sapnī par nākamo Latvijas valsti.
Kolekcijas monētas "Ziemassvētku kaujas" grafisko dizainu veidojis Kristaps Ģelzis, bet plastisko veidojumu - Ligita Franckeviča. K. Ģelzis ir kolekcijas monētu "Rīgas Tehniskā universitāte" un "Rīgas Doms" dizaina autors. L. Franckeviča ir vairāku desmitu monētu plastiskā veidojuma autore.
Monēta "Ziemassvētku kaujas" izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Kolekcijas monētas priekšpusē redzama latviešu strēlnieku grupa, kā arī latviešu strēlnieku bataljonu kareivja krūšu nozīmē attēlotās saules stilizēts atveids ar sarkanas krāsas klātu centru, astoņiem lauztiem stariem un slīpi vietotu zobenu. Monētas aizmugurē redzama sniegpārsliņa, lodes trāpījuma atveids un uzraksts "Ziemassvētku kaujas".
Kolekcijas monēta "Ziemassvētku kaujas" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža - 5 000 eksemplāru.
Monētas cena Latvijas Bankas kasēs - 53.00 eiro. Monētu no 6. decembra varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, un to no šodienas plkst. 11.00 iespējams rezervēt Latvijas Bankas jauno kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu rezervēšanas sistēmā, kas pieejama Latvijas Bankas interneta vietnes www.bank.lv Monētu sadaļā (adrese: https://rezervetmonetu.bank.lv). Šīs sistēmas nozīmīgākā priekšrocība klientiem ir iespēja ērti un sev vēlamā laikā, kā arī bez gaidīšanas rindā iegādāties jaunas kolekcijas monētas un dažādus numismātikas produktus, ko piedāvā Latvijas Banka. Šī iespēja būs noderīga, piemēram, reģionu iedzīvotājiem, kuri aizņemtības vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt Latvijas Bankas kases pirmajās dienās pēc jaunas monētas izlaišanas.
Monēta būs nopērkama arī tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās - numismātikas salonos, grāmatu un suvenīru veikalos un juvelierveikalos (https://monetas.bank.lv/images/stories/pielikumi/nauda/Monetu-tirdzniecibas-vietas.pdf). Latvijas Bankas kolekcijas monētas un citus numismātikas produktus iespējams iegādāties arī VAS "Latvijas Pasts" e-veikalā (adrese: http://old.pasts.lv/lv/veikals/).
Informāciju par Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://monetas.bank.lv/iegade. Te redzams, ka joprojām pieejams tematiski un mākslinieciskā izpildījuma ziņā plašs monētu klāsts.
ZIEMASSVĒTKU KAUJAS
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 28.00 g
Forma: regulārs sešstūris; garākā diagonāle: 38.61 mm
Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2016. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
Mākslinieki: Kristaps Ģelzis (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Fonā - latviešu strēlnieku grupa, kreisajā pusē - latviešu strēlnieku bataljonu kareivja krūšu nozīmē attēlotās saules stilizēts atveids ar sarkanas krāsas klātu centru, astoņiem lauztiem stariem un slīpi vietotu zobenu. Labajā pusē gadskaitlis 2016, zem tā uzraksts LATVIJA, monētas lejasdaļā - uzraksts "5 euro".
Monētas aizmugure (reverss)
Kreisajā pusē - sniegpārsliņa, labajā pusē - lodes trāpījuma atveids, monētas lejasdaļā - uzraksts ZIEMASSVĒTKU KAUJAS.
Monētas josta
Gluda.
"Pulcējaties zem latviešu karogiem!" - šādi dedzīgi rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes vārdi ievadīja Krievijas Valsts domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša 1915. gada 19. jūlijā parakstīto patriotisko aicinājumu veidot latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonus. 1915. gadā 1. pasaules karš bija sasniedzis Latviju, un bēgļi no Kurzemes un Zemgales devās uz Rīgu un Vidzemi, daudzi - arī tālāk. Vācu armija jau atradās Rīgas pievārtē, tāpēc Krievijas militārā vadība izšķīrās par iespēju dibināt nacionālas vienības. Strēlniekos pieteicās tūkstoši, un viņu izvēli dedzīgi atbalstīja tauta cerībā uz nākotnē gūstamu teritoriālo autonomiju. "Brāļi, labāk cīņā doties nekā nīkt un izputēt pa svešām ceļmalām! Kā arvienu, tā arī šinī grūtā brīdī paliksim uzticīgi savai tēvu zemei un kalsim paši viņas likteni!"
Sadzirdēto, sirdī tverto drīz vien nācās pierādīt ar savām asinīm, kad Krievijas 12. armijas vadība iecerēja atspiest vācu armiju aiz Lielupes un ievadīt Zemgales atgūšanu. Uzbrukuma veikšanā tika iesaistītas divas latviešu strēlnieku brigādes (astoņi pulki), 6. Sibīrijas korpusa strēlnieku pulki un dažas citas vienības. Latviešus apvienoja vienā divīzijā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa (1863-1940; vēlāk Latvijas armijas pirmais ģenerālis) vadībā. Sākās Ziemassvētku kaujas, kas norisinājās 1917. gada 5.-11. janvārī (pēc vecā stila - 1916. gada 23.-29. decembrī). Tās notika 30 km garā frontes iecirknī no Tīreļpurva līdz Olainei.
Pēkšņajā, sniegputenī tītajā uzbrukumā vācu pozīcijām pierādījās kara nežēlīgās novitātes. Tehnoloģiju attīstība aizsardzībā pagaidām bija pārāka par uzbrukuma līdzekļiem. Novecojusi un bezatbildīga frontālā uzbrukuma taktika prasīja milzīgus upurus. Latviešu pulkiem nebija artilērijas atbalsta. Strēlniekiem nācās skriet cauri plašiem dzeloņdrāšu slazdiem tieši pretī neskaitāmu vācu ložmetēju viesuļugunij. Stāvokli īpaši pasliktināja milzu sals. Tomēr pretinieka pamatīgo aizsardzības sistēmu izdevās pārraut un iedzīt ķīli vairāku kilometru dziļumā, ieņemot arī draudīgāko vācu nocietinājumu - Ložmetējkalnu. Taču uzbrukums apsīka, jo Krievijas 12. armijas vadība nebija sagatavojusi tālāko plānu. Panākumi netika izvērsti, un vācu spēki nekavējoties uzsāka ofensīvu, janvāra kaujās daļēji atgūstot zaudētās pozīcijas.
Šajās kaujās latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9 000 cīnītāju - kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo -, turklāt vairāk nekā pusi no tiem - Ziemassvētku kaujās. Zaudējumi sabiedrībā raudzēja depresiju, bezcerību un smagu vilšanos visā cara režīmā. Latviešu strēlniekiem Ziemassvētku kaujas atnesa arī starptautisku izcilu un bezbailīgu karotāju slavu. Tas bija savdabīgs nācijas vitalitātes pieteikums un apliecinājums, cildens upuris uz ziedojumu altāra sapnī par nākamo Latvijas valsti. Šajā nozīmē upuri nebija veltīgi. "Kas tic, tas uzvar. Uz priekšu ar latviešu karogu par Latvijas nākotni!"
Pieminot Ziemassvētku kauju varoņus un viņu nemirstīgo ieguldījumu nākamības vārdā, kaldināta īpaša kolekcijas monēta, kas iemūžina bezbailīgo acu skatienus un ložu cirstās rētas.
Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 17 eiro kolekcijas monētu. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš".
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai Monētu dizaina komisijai (sākotnēji - Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.
Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.
Informāciju par Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://monetas.bank.lv/iegade.
Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā - tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.