Šovasar Zemessardze izmēģinās jaunu pieeju zemessargu apmācībā, proti, izmantojot nometņu organizēšanu, nevis iemaņu apgūšanu vairākās nedēļas nogalēs, informēja Aizsardzības ministrijā.
Drīzumā apritēs 100 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, Latvijas Neatkarības kara un tā pirmās kaujas, kas norisinājās pie Inčukalna 1918.gada 31.decembrī. Šajā kaujā četras Latvijas zemessardzes rotas (t.i. aptuveni 400 karavīru), no kuriem lielākā daļa bija Rīgas skolu ģimnāzisti, kā arī citi brīvprātīgie bez militāras pieredzes, stājās pretim diviem Sarkanās armijas pulkiem.
Šī gada pirmajos mēnešos vērojama paaugstināta interese par iesaistīšanos Zemessardzē. Pirmajos divos mēnešos šajā organizācijā uzņemti 338 pilsoņi, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Zemessardzes komandieris Leonīds Kalniņš.
Salīdzinājumam - pērn, kad arī bija pieaugoša interese par iestāšanos šajā organizācijā, visa gada laikā Zemessardzei pievienojās 812 pilsoņi.
Tuvākā mēneša laikā Zemessardze tiks pie nedaudz cienījamāka bruņojuma. Par 4 miljoniem eiro Latvija no Norvēģijas pērk lietotu, taču gana labā stāvoklī esošu tehniku.
Godīgi atbildēt uz Latvijas Kara muzejā notikušās diskusijas nosaukumā likto jautājumu Vai Zemessardze spētu stāties pretī ienaidnieka agresijai? saņēmās retais dalībnieks, taču visi piekrita zemessarga Eināra Rekšņas teiktajam: «Skaisti mirt mēs esam spējīgi, bet labāk būtu neglīti izdzīvot.» Demogrāfiskā bedre ietekmē arī valsts aizsardzību – jau šobrīd profesionālais dienests nav nokomplektēts, bet nākamajos gados šis robs kļūs arvien lielāks. Tas nozīmē, ka aizsardzībā gribot negribot nāksies paļauties uz brīvprātīgajiem, pat tad, ja noturēties līdz apsolītajai NATO atnākšanai X stundā vajadzēs tikai 48 stundas (ko gan paši NATO armiju ģenerāļi apšauba).
«Ar neizpratni un nepatīkama pārsteiguma sajūtu vērojam letarģiskajam miegam līdzīgo stāvokli, kuru attiecībā uz Latvijas drošības jautājumu ir ieņēmušas par to atbildīgās amatpersonas.
Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Zemessardzes likumā, kas ļaus Zemessardzei apjomīgāk iesaistīties valsts aizsardzības spēju stiprināšanā.
Saistībā ar notikumiem Ukrainā palielinājusies interese par iespējām iestāties Zemessardzē (ZS), šodien žurnālistiem jauno kaujas formas tērpa komplektu pasniegšanas pasākumā pastāstīja ZS komandieris Leonīds Kalniņš.
"Tiešām, interese par iestāšanos Zemessardzē ir palielinājusies, un mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt pilsoņu patriotisko vēlēšanos aizsargāt Latviju," uzsvēra ZS komandieris.
Zemessardzes attīstība ir viena no aizsardzības prioritātēm, kas tiks izvirzīta, lemjot par nākamā gada valsts aizsardzības budžetu, sola aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Šodien Zemessardzes 54.Inženiertehniskā bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) rotas karavīru grupa devās izsaukumā uz Ogres novada Suntažu pagastu, kur meža malā kāds garāmgājējs bija atradis sprādzienbīstamus priekšmetus.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks parakstījis pavēles par divu zemessargu atbrīvošanu no dienesta saistībā ar pērn oktobrī notikušo sprādzienu Ādažu poligonā, kurā gāja bojā viens zemessargs, bet vairāki zemessargi, tostarp jaunsargs, cieta.
Rīt, 5.novembrī, Kuldīgas novada Upīškalna šautuvē norisināsies Zemessardzes 45.nodrošinājuma bataljona (ZS 45.NBN) ikgadējās Lāčplēša dienai veltītās militārās daudzcīņas sacensības zemessargiem.
Aizsardzības ministrija (AM) un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kategoriski noraida šodien laikrakstā „Telegraf” un „Čas” publicēto informāciju par to, ka sprādzienā Ādažu poligonā būtu vainojams jaunsargs.
Aizsardzības ministrija (AM) un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kategoriski noraida šodien krievu laikrakstos publicēto informāciju par to, ka sprādzienā Ādažu poligonā būtu vainojams jaunsargs.