Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Zemessardzes likumā, kas ļaus Zemessardzei apjomīgāk iesaistīties valsts aizsardzības spēju stiprināšanā.
Izmaiņas nodrošinās pilnvērtīgu un kvalitatīvu zemessargu apmācību, iespējas iesaistīt zemessargus bruņoto spēku miera laika funkciju īstenošanā, kā arī sociālās garantijas atvaļinātajiem zemessargiem, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
"Šie grozījumi bija nepieciešami, lai Zemessardze apjomīgāk varētu iesaistīties valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā un stiprināšanā. Esmu gandarīts, ka ar jaunajiem likuma grozījumiem Zemessardze būs tiesīga pildīt profesionālā dienesta karavīru pienākumus nepieciešamības gadījumā," norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Zemessargu iesaiste dienesta uzdevumu izpildē un apmācības laiks palielināts no 30 līdz 90 dienām gadā, nodrošinot iespēju pildīt pienākumus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībā. Zemessargi saņems uzturdevu vai tās kompensāciju, kā arī kompensāciju par nodienētajām dienām.
Palielināts amatu skaits, kuros uz noteiktu laiku varēs dienēt zemessargi. Šajos amatos zemessargi, tāpat kā karavīri, saņems algu un apmaksātu ikgadēju atvaļinājumu.
Tiks ieviesta arī jauna norma - zemessargiem tiks piedāvāta ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu izpilde NBS regulāro spēku vienībā līdz pusotram gadam, noslēdzot papildu līgumu. Zemessargi šajā amatā saņems algu atbilstoši amatam, pakāpei un izdienai, uzturdevu vai tās kompensāciju, karavīram paredzētās sociālās garantijas un veselības aprūpi.