Vienotība

Drīz būs jau 15 gadi, kopš pie varas valstī “Vienotība”. 2009. gada sākumā, pēc sabiedrībā dažādi vērtētās “Parex bankas” glābšanas un 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā, Ivara Godmaņa otrā valdība bija sevi pilnībā izsmēlusi. 2009. gada 20. februārī Godmanis atkāpās, bet 2009. gada 12. martā tika izveidota pirmā Valda Dombrovska valdība. Sākās “Vienotības” ēra Latvijas politikā.

"Vienotības" Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu saraksta iespējamie līderi, visticamāk, būs partijas "smagsvari" - ārlietu ministrs, iepriekšējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, sarunā ar aģentūru LETA pieļāva vairāki partijas politiķi.

Partijas "Vienotība" kongresā šodien valdē līdz ar partijas priekšsēdētāju, finanšu ministru Arvilu Ašeradenu ievēlēti arī Ministru prezidente Evika Siliņa, ārlietu ministrs, iepriekšējais premjers Krišjānis Kariņš un citi.

Partijas "Vienotība" valdē Edgaru Rinkēviču nomainījis Olafs Pulks (JV), liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija.

Kamēr “Vienotības” jaunā premjera amata kandidāte Evika Siliņa tikai pielaiko valdības vadītāja krēslu, viņas partijas biedrs Vilnis Ķirsis vakar tika oficiāli ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.

Šodien partijas "Vienotība" Rīgas nodaļas kopsapulcē par tās vadītāju atkārtoti ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, aģentūru LETA informēja partiju apvienības pārstāve Silvija Reinberga.

Vienu brīdi šķita, ka valdība vairs nav tik naska sniegt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektam ekonomiskā nodrošinājuma valsts garantijas. Taču izskatās, ka projekts nekur nav pazudis. Drīzāk otrādi. Pie tā bīdīšanas pieslēdzies “Vienotības” saimnieciskais spārns.

 "Jaunā vienotība" (JV) atbalsta jaunas ministrijas izveidošanu, uz kuru tiktu pārcelta atbildība par enerģētikas un vides aizsardzības jomām no Ekonomikas ministrijas (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), šodien pēc tikšanās ar "Progresīvajiem" žurnālistiem norādīja JV līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) par nākamās valdības koalīcijas veidošanu otrdien, 4.oktobrī, tiksies ar Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem, savukārt ar trešdien, 5.oktobrī, ar "Progresīvo" pārstāvjiem, aģentūru LETA informēja JV pārstāvji.

Saeimas vēlēšanu rezultāti iniciatīvu nākamās valdības veidošanai, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, nepārprotami nodevuši “Jaunās Vienotības” rokās, kas neminstinoties to apņēmusies izmantot. Turklāt nožēlojamais “Attīstībai/Par!” sniegums līdzšinējās valdības vadītājiem sniedz nepārvērtējamu iespēju spēlēt no pārsvara pozīcijām.

Partijas “Jaunā Vienotība” 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmas sadaļā “Industriālais kapitāls” pausta šāda apņemšanās: “Padarīt valsts uzņēmumu darbību caurskatāmu sabiedrībai, sekmējot kapitāla tirgu un kotējot biržā valsts uzņēmumu mazākuma akciju daļas ne vairāk kā 20%.”

13. Saeimas vēlēšanās partija “Jaunā Vienotība” ieguva tikai 6,69% vēlētāju balsu, stipri vien izzaudējot savas priekšteces – partijas “Vienotība” – ietekmi 12. Saeimā (“Vienotībai” bija 23 mandāti). Tomēr šis rezultāts partijai deva astoņu mandātus. Pēc tam, kad divi premjera amata kandidāti neguva Saeimas atbalstu (Aldis Gobzems un Jānis Bordāns), par premjeru izdevās kļūt Krišjānim Kariņam (JV). Apbrīnojamā kārtā Kariņam ir izdevies amatu saglabāt, vadot valsti visu 13. Saeimas sasaukuma laiku. Nav pat bijis arī kādas nopietnas politiskas šūpošanās, kas apdraudētu Kariņu, lai gan viņa premjerēšana iekrita valstij skarbā laikā – sērgas pandēmija, energoresursu krīze, Krievijas agresija Ukrainā un vēl dziļāka energoresursu krīze un inflācija.

“Jaunās Vienotības” iekļūšana 13. Saeimā patiešām ir vērtējama kā veiksmes stāsts. Mazākā frakcija kļuva par valdības vadītāju, spēja saturēt piecu un vēlāk četru partiju veidoto Ministru kabinetu visu Saeimas sasaukuma laiku un četru gadu laikā, par spīti dažādām krīzēm, spējusi savus reitingus uzaudzēt tā, ka tai ir pamatotas cerības turpināt vadīt vismaz pirmo valdību arī nākamajā sasaukumā.

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ir labas izredzes būt arī nākamās valdības vadītājam, atzina politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, komentējot partiju apvienības "Jaunā vienotība" lēmumu apstiprināt Kariņu par premjera amata kandidātu 14. Saeimas vēlēšanām.

Partijas "Vienotība" valde atbalstījusi autora un mūzikas producenta Guntara Rača iesniegumu par iestāšanos partijā.

Koalīcija varētu vienoties par mērķētiem pabalstiem, ne pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu energoresursiem, izriet no Saeimas deputāta Arvila Ašeradena (JV) teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".

Jaunais, 2022. gads Latvijai būs ļoti būtisks, jo 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kuras noteiks mūsu valsts attīstības kursu turpmākos četrus gadus – līdz pat 2027. gadam.

Covid-19 straujas izplatības apstākļos valdībai nav citas izvēles, kā ieviest stingru mājsēdi tuvākajām nedēļām, uzskata partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) un partijas "Vienotība" valdes.

Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” kodolu veidojošā “Vienotība” savu līderi nemaina. Organizācijas priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts Arvils Ašeradens, kas līderību partijā sola pakāpeniski nodot jaunajai politiķu paaudzei. Savukārt vēstījums, ka priekšvēlēšanu laikā “Jaunā Vienotība” varētu vēlēties apvienoties ar kādu radniecīgu partiju, kļūst aizvien skaidrāks.

Premjers Krišjānis Kariņš "Vienotības" kongresā atzīmēja, ka viņš ar finanšu ministru Jāni Reiru iestājas par to, lai tiktu palielināts neapliekamais minimums.