Vienotība

Partijas “Jaunā Vienotība” 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmas sadaļā “Industriālais kapitāls” pausta šāda apņemšanās: “Padarīt valsts uzņēmumu darbību caurskatāmu sabiedrībai, sekmējot kapitāla tirgu un kotējot biržā valsts uzņēmumu mazākuma akciju daļas ne vairāk kā 20%.”

13. Saeimas vēlēšanās partija “Jaunā Vienotība” ieguva tikai 6,69% vēlētāju balsu, stipri vien izzaudējot savas priekšteces – partijas “Vienotība” – ietekmi 12. Saeimā (“Vienotībai” bija 23 mandāti). Tomēr šis rezultāts partijai deva astoņu mandātus. Pēc tam, kad divi premjera amata kandidāti neguva Saeimas atbalstu (Aldis Gobzems un Jānis Bordāns), par premjeru izdevās kļūt Krišjānim Kariņam (JV). Apbrīnojamā kārtā Kariņam ir izdevies amatu saglabāt, vadot valsti visu 13. Saeimas sasaukuma laiku. Nav pat bijis arī kādas nopietnas politiskas šūpošanās, kas apdraudētu Kariņu, lai gan viņa premjerēšana iekrita valstij skarbā laikā – sērgas pandēmija, energoresursu krīze, Krievijas agresija Ukrainā un vēl dziļāka energoresursu krīze un inflācija.

“Jaunās Vienotības” iekļūšana 13. Saeimā patiešām ir vērtējama kā veiksmes stāsts. Mazākā frakcija kļuva par valdības vadītāju, spēja saturēt piecu un vēlāk četru partiju veidoto Ministru kabinetu visu Saeimas sasaukuma laiku un četru gadu laikā, par spīti dažādām krīzēm, spējusi savus reitingus uzaudzēt tā, ka tai ir pamatotas cerības turpināt vadīt vismaz pirmo valdību arī nākamajā sasaukumā.

Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ir labas izredzes būt arī nākamās valdības vadītājam, atzina politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, komentējot partiju apvienības "Jaunā vienotība" lēmumu apstiprināt Kariņu par premjera amata kandidātu 14. Saeimas vēlēšanām.

Partijas "Vienotība" valde atbalstījusi autora un mūzikas producenta Guntara Rača iesniegumu par iestāšanos partijā.

Koalīcija varētu vienoties par mērķētiem pabalstiem, ne pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu energoresursiem, izriet no Saeimas deputāta Arvila Ašeradena (JV) teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".

Jaunais, 2022. gads Latvijai būs ļoti būtisks, jo 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kuras noteiks mūsu valsts attīstības kursu turpmākos četrus gadus – līdz pat 2027. gadam.

Covid-19 straujas izplatības apstākļos valdībai nav citas izvēles, kā ieviest stingru mājsēdi tuvākajām nedēļām, uzskata partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) un partijas "Vienotība" valdes.

Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” kodolu veidojošā “Vienotība” savu līderi nemaina. Organizācijas priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts Arvils Ašeradens, kas līderību partijā sola pakāpeniski nodot jaunajai politiķu paaudzei. Savukārt vēstījums, ka priekšvēlēšanu laikā “Jaunā Vienotība” varētu vēlēties apvienoties ar kādu radniecīgu partiju, kļūst aizvien skaidrāks.

Premjers Krišjānis Kariņš "Vienotības" kongresā atzīmēja, ka viņš ar finanšu ministru Jāni Reiru iestājas par to, lai tiktu palielināts neapliekamais minimums.

"Vienotības" kongresā tās biedri partijas valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēja līdzšinējo "Vienotības" vadītāju, Saeimas deputātu Arvilu Ašeradenu.

Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis patlaban ir tieši tāds kā 1940.gadā - Latvijai ir gara sauszemes robeža ar divām agresīvām diktatūrām - Krieviju un Baltkrieviju, kas savu mērķu sasniegšanai pārkāpj starptautiskās tiesības, šodien "Vienotības" kongresā sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete.

Lai gan līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl vairāk nekā gads, partijas jau sāk izmest tīklus, zondējot iespējas apvienot spēkus.

Saeimā esot deputāti, kuri pret Covid-19 nevakcinējas politisku mērķu dēļ, intervijā “Latvijas Radio” izteicās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").

Par spīti koalīcijas partneru runām, Krišjānis Kariņš nav ne noguris, ne samulsis un “Jaunā Vienotība” joprojām ir teju vienīgais politiskais spēks, kas spēj izvest valsti no krīzes. Ar šādu moto organizācija oficiāli ieskandināja priekšvēlēšanu laiku un iepazīstināja ar dažiem jaunpienācējiem.

“Vienotība”, kura ir vadošais spēks sešu politisko partiju veidotajā partiju apvienībā “Jaunā Vienotība” gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās nevarēs rēķināties ar partnera atbalstu valsts otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī. Reģionā ietekmīgā Latgales partija tur startēs vienā sarakstā ar “Latvijas attīstībai”. Partiju pārstāvji gan neuzskata, ka šāds pavērsiens nozīmētu arī sadarbības pārtraukšanu Saeimas vēlēšanu līmenī.

No partijas "KPV LV" izslēgtais Saeimas deputāts Aldis Blumbergs iestājies partijā "Vienotība", informēja partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) Saeimas frakcijas pārstāve Silva Rozenbaha-Atvara.

Partiju apvienībā JAUNĀ VIENOTĪBA ietilpstošās partijas VIENOTĪBA valde šodien vienbalsīgi apstiprinājusi ģenerāļa Inta Ķuža iesniegumu par iestāšanos partijā. Ints Ķuzis JAUNĀS VIENOTĪBAS komandai pievienojās šī gada februārī un no apvienības saraksta veiksmīgi startēja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, saņemot rīdzinieku mandātu darbam galvaspilsētas pašvaldībā.

Paziņojot, ka vīlies partijā “Saskaņa”, Vjačeslavs Dombrovskis atstājis amatu tās valdē, taču pašu partiju pagaidām pamest negrasās, jo vēlas palikt uzticīgs tiem vēlētājiem, kas Saeimas vēlēšanās pretim viņa uzvārdam ievilkuši plusiņu. Situācija gan var mainīties, ja pie Latvijas politiskā apvāršņa parādīsies jauna partija, kas patiesi vēlēsies saliedēt latviešu un krievvalodīgo kopienas.

„Šodien saku lielu paldies visiem „Attīstībai/Par!” un KPV deputātiem, kas nobalsoja pret aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodā. Uz kopējā fona šis solis ir īpaši drosmīgs, un Latvijas krievvalodīgie to novērtē! Paldies par cilvēcīgumu un veselo saprātu!” – tviterlentē gavilē Vjačeslavs Dombrovskis („Saskaņa”) pēc Saeimas balsojuma par priekšvēlēšanu aģitācijas valodu. Gavilēt vēl pāragri: priekšlikums ar balsu vairākumu nosūtīts izskatīšanai komisijās. Taču nekaunība un atklāts pretvalstiskums kā pretīga ložņa atradīs arī visslēptākos vārtiņus, pa kuriem ielīst mūsu apziņā.