Partijas "Vienotība" biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumi par aplokšņu algu maksāšanu "ir izdomāti ar mērķi nomelnot partiju "Vienotība"", teikts politiskā spēka izplatītajā paziņojumā.
"Izteiktās apsūdzības un nopietnie pārmetumi, kuru sarakstu Orleāns regulāri papildina, iesniedzot arī jaunas sūdzības tiesībsargājošajām iestādēm, neatbilst realitātei un ir izdomāti ar mērķi nomelnot partiju "Vienotība" un vērsties pret partijas darbiniekiem, kas vēlas objektīvas pārmaiņas," par "Vienotības" pozīciju aģentūru LETA informēja partijas pārstāve Anna Ūdre.
"Vienotība" šodien izplatītajā paziņojumā stingri iestājas pret aplokšņu algu maksāšanu un noraida pret partiju vērstos pārmetumus. Reaģējot uz Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti medijos, "Vienotība" uzsver - partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Partijas birojā kopš 2023.gada pavasara norit reorganizācija ar mērķi uzlabot ikdienas darba procesus un padarīt efektīvāku partijas biroja organizāciju, kas paredz arī pārstrukturizēšanu un daļēju darbinieku resursa optimizāciju, atzīmē "Vienotības" pārstāvji.
Kopš procesa pirmsākumiem biroja bijušais darbinieks esot izrādījis izteiktu pretestību augstāk minētajām pārmaiņām un 2023.gada laikā Orleāns uzsāka mutisku un vēlāk arī rakstisku cīņu pret partiju un tās vadību, norāda "Vienotībā".
""Vienotība" stingri nosoda aplokšņu algu maksāšanu un konsekventi ir iestājusies par šādas prakses izskaušanu Latvijas ekonomikā. Kā partijas valde saņēma pirmos signālus no biedra, uzreiz tika aktivizēti visi iekšējie procesi, lai izmeklētu šos apgalvojumus," akcentē "Vienotības" valdes priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Partijas ētikas komisija deviņu cilvēku sastāvā 2023.gadā tikās četras reizes un par notiekošo informēja partijas valdi. Šajā procesā tika izvērtēti Orleāna iesniegumā minētie fakti un apstākļi, izskatīti dokumenti, uzklausīts Orleāns, kā arī tie, pret kuriem vērstas apsūdzības.
"Šī procesa rezultātā komisija neguva apstiprinājumu izteiktajām apsūdzībām. Ņemot vērā, ka ētikas komisijas kompetence nav izvērtēt administratīvās lietas, partija pēc komisijas ieteikuma uzsāka arī iekšējo auditu, kas pašlaik ir noslēdzies. Tā rezultātā nav konstatēti nekādi pierādījumi Orleāna izteiktajām apsūdzībām," skaidro "Vienotības" pārstāvji.
Partija papildus 2023.gada 16.novembrī vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), sniedzot informāciju par biroja darbinieka Orleāna izteiktajām apsūdzībām un informējot par gatavību jebkādā veidā sadarboties, sniedzot visa veida informāciju, kas nepieciešama. "Partija pilnībā uzticas tiesībsargājošo institūciju darbam," par "Vienotības" pozīciju informēja Ūdre.
"Partija pašlaik sadarbojas ar atbildīgajām tiesībsargājošajām iestādēm, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju. Uzsvēršu, ka mums nav, ko slēpt. Orleāna nepamatotos pārmetumus partija uztver ļoti nopietni un pašlaik arī izsver tiesiskās iespējas sava vārda un reputācijas aizstāvēšanai. Tāpat partija ir lēmusi par Orleāna izslēgšanu no partijas biedru rindām par minētajiem izteikumiem. Izvēlētais apmelošanas laiks un taktika liek domāt, ka šis tiek apzināti darīts, lai ietekmētu partijas "Vienotība" reputāciju," pauž Ašeradens.
"Vienotība" ir lielākā no partiju apvienību "Jaunā vienotība" veidojošajām partijām.
Kā ziņots, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) pauda, ka noticis skaļš un, iespējams, politiski motivēts reputācijas uzbrukums "Vienotībai".
TV3 raidījums "Nekā personīga" pagājušajā nedēļā vēstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.
Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka "Vienotība" nekad neesot maksājusi aplokšņu algas, un par to liecinot arī iekšējā pārbaude. Partija esot lūgusi veikt arī ārēju pārbaudi, piebilda politiķe.
"Vienotības" valde šodien ir lēmusi vērsties tiesībsargājošajās iestādēs pret Orleānu. "Uzskatu, ka šādi izteikumi un to nonākšana medijos ir ar mērķi bojāt konkrētas politiskās partijas reputāciju, un pret to mēs vērsīsimies," teica Lībiņa-Egnere.
Kā ziņots, raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka ilggadējais "Vienotības" biedrs Orleāns apgalvo, ka algu maksāšana aploksnē sākusies ap 2017.gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības. Saņemot pirmās aplokšņu algas, Orleāns iebildis, taču viņam solīts, ka, partijas finansiālajai situācijai uzlabojoties, tikšot atsākta oficiāla algu maksāšana, kā arī nomaksāti visi nodokļi par iepriekšējo periodu.
Politiķis raidījumam stāstīja, ka papildus oficiālajai algai viņš aploksnē saņēmis 650 eiro. Līdzīgas aploksnes politiķis esot redzējis arī uz citu kolēģu galdiem.
Nesagaidījis solīto nodokļu samaksu, Orleāns esot vērsies gan partijas valdē, gan individuāli pie vadošiem partijas politiķiem, tajā skaitā toreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un pašreizējās premjeres Evikas Siliņas (JV), taču nekādi rezultāti neesot sekojuši.
Neapmierinātajam Orleānam ap gadumiju darbs partijas birojā uzteikts. Pēc tam viņš vērsies tiesā gan pret "Vienotību", gan partiju apvienību "Jaunā vienotība" par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.
Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies KNAB, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijā par iespējamiem pārkāpumiem personas datu glabāšanā.
"Vienotības" priekšsēdētājs Ašeradens Orleāna apgalvojumiem par aplokšņu algu maksāšanu nepiekrīt. Partija esot veikusi iekšējo izmeklēšanu, aptaujāti darbinieki, bet neviens neko tādu nezinot.
Arī "Vienotības" pašreizējā ģenerālsekretāres pienākumu izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa raidījumam apgalvoja, ka viņas rīcībā nav informācijas par aplokšņu algu maksāšanu partijas biroja darbiniekiem. Savukārt ar bijušo "Vienotības" ģenerālsekretāru, partijas vecbiedru Arti Kamparu "Nekā personīga" sazināties neizdevās.
Iespējamo aplokšņu algu maksāšanu "Vienotības" birojā esot izmeklējusi partijas Ētikas komisija. Tās priekšsēdētāja Iveta Blaua raidījumam apgalvoja, ka, vairākās sēdēs iztaujājot iespējamos zinātājus, aplokšņu algu maksāšanai neesot gūts apstiprinājums.
Orleāna savākto informāciju korupcijas apkarotājiem esot pārsūtījusi arī pati partija. KNAB raidījumam apstiprināja, ka ir saņēmis gan Orleāna, gan partijas iesniegumus un pārbauda tos.