KNAB jau divus mēnešus izmeklē iespējamo aplokšņu algu maksāšanu "Vienotības" birojā

© f64.lv, Andrejs Terentjevs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vēl nav publiski izpaužamu secinājumu par iespējamo aplokšņu algu maksāšanu partijas "Vienotība" birojā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Viņš apliecināja, ka saņemto informāciju par iespējamām nelikumībām partijas darbības nodrošināšanā KNAB pārbauda jau divus mēnešus, tomēr, pirms izdarīt kādus secinājumus un paust publiskus paziņojumus, "ir nepieciešams vēl pastrādāt".

"Ja ir apgalvojums no vienas puses un noliegšana no otras puses, tad mums ir jātiek skaidrībā, kuram tad ir taisnība un kurš melo. Tas ir jāizdara KNAB ekspertiem, un šobrīd es jums atbildēt uz šo jautājumu nevarēšu," sacīja biroja priekšnieks, piebilstot, ka sāktajai izmeklēšanai nav nekādas saistības ar "Vienotības" premjeres pausto kritiku KNAB darbam.

Komentējot savu vai citu iestāžu kompetenci konkrētajā gadījumā, Straume atbildēja, ka KNAB kontrolē politisko partiju finanses un ziedojumus, taču, ja tas konstatēs kaut ko, kas ir citu iestāžu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kompetencē, tad neapšaubāmi par to tikšot informēta kompetentā iestāde.

Vai VID būtu kaut kas jāizmeklē paralēli KNAB darbam, tas ir jājautā pašam VID, piebilda Straume.

LETA jau ziņoja, ka izskanējušo informāciju par aplokšņu algu maksāšanu "Vienotības" birojā veic KNAB, ņemot vērā, ka partiju finansēšana ir ļoti detalizēti regulēta un pakļauta KNAB kontrolei, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.

VID pagājušā gada decembrī esot saņēmis iesniegumu par iespējamu aplokšņu algu izmaksu. Uz iesnieguma pamata VID veicis sākotnējo izvērtējumu, tomēr iesniegumā neesot bijusi norādīta konkrēta pārkāpumu informācija, ko VID varētu analizēt.

Jau ziņots, ka bijušais partijas "Vienotība" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ilggadējais "Vienotības" biedrs Orleāns, kurš ir arī Mārupes novada domes deputāts, apgalvo, ka algu maksāšana aploksnē sākusies ap 2017. gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības. Saņemot pirmās aplokšņu algas, Orleāns iebildis, taču viņam solīts, ka, partijas finansiālajai situācijai uzlabojoties, tikšot atsākta oficiāla algu maksāšana, kā arī nomaksāti visi nodokļi par iepriekšējo periodu.

Politiķis raidījumam stāstīja, ka papildus oficiālajai algai viņš aploksnē saņēmis 650 eiro. Līdzīgas aploksnes politiķis esot redzējis arī uz citu kolēģu galdiem.

Nesagaidījis solīto nodokļu samaksu, Orleāns esot vērsies gan partijas valdē, gan individuāli pie vadošiem partijas politiķiem, tajā skaitā toreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un pašreizējās premjeres Evikas Siliņas (JV), taču nekādi rezultāti neesot sekojuši.

Neapmierinātajam Orleānam ap gadumiju darbs partijas birojā uzteikts. Pēc tam viņš vērsies tiesā gan pret "Vienotību", gan partiju apvienību "Jaunā vienotība" par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.

Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijā par iespējamiem pārkāpumiem personas datu glabāšanā.

"Vienotības" priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens Orleāna apgalvojumiem par aplokšņu algu maksāšanu nepiekrīt. Partija esot veikusi iekšējo izmeklēšanu, aptaujāti darbinieki, bet neviens neko tādu nezinot.

Arī "Vienotības" pašreizējā ģenerālsekretāres pienākumu izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa raidījumam apgalvoja, ka viņas rīcībā nav informācijas par aplokšņu algu maksāšanu partijas biroja darbiniekiem. Savukārt ar bijušo "Vienotības" ģenerālsekretāru, partijas vecbiedru Arti Kamparu "Nekā personīga" sazināties neizdevās.

Iespējamo aplokšņu algu maksāšanu "Vienotības" birojā esot izmeklējusi partijas Ētikas komisija. Tās priekšsēdētāja Iveta Blaua raidījumam apgalvoja, ka, vairākās sēdēs iztaujājot iespējamos zinātājus, aplokšņu algu maksāšanai neesot gūts apstiprinājums.

Orleāna savākto informāciju korupcijas apkarotājiem esot pārsūtījusi arī pati partija. KNAB raidījumam apstiprināja, ka ir saņēmis gan Orleāna, gan partijas iesniegumus un pārbauda tos.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais