Vienotība

Partija "Vienotība" šodien lems par kandidātiem izglītības un zinātnes, labklājības un ekonomikas ministru amatiem.

Politiskie konkurenti, iedzenot Vienotību stūrī, piespieduši pieņemt premjerministra amata kandidāta Māra Kučinska piedāvājumu par tās pārziņā nododamajām ministrijām.

Lai Vienotība savu vēlētāju balsis neatdotu citiem, tai jānomauc pašai sev āda un jāveic nopietns skeleta remonts. Ar veco ādu nekāda veco panākumu reanimācija Vienotībā, ciktāl tā atkarīga no patiesas, nezombētas vēlētāju attieksmes, vairs nebūs iespējama. Turklāt, ja nemainītu ādu un mēģinātu iztikt bez pienācīga partijas satura sakārtošanas, tad jebkura līdera ikona, lai cik labs tas būtu, nespēs nomākt iespaidu, ko patlaban rada partijas publiskā ikona, kuru pati Vienotība pacentusies iztaisīt par pornobildīti. Andrim Piebalgam vai kādam citam nepietiks «uzņemties vadību», viņam turklāt nāksies pārliecināt vēlētājus par to, ka viņš nevada politisku bordeli.

"Vienotības" Saeimas frakcija šodien nolēmusi piekrist jaunajā valdībā uzņemties Ekonomikas ministrijas (EM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Labklājības ministrijas (LM), Ārlietu ministrijas (ĀM) un Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzību, kā arī premjera biedra amatu.

Kompromisa risinājums valdības veidošanas sarunās varētu būt piedāvājums "Vienotībai" ieņemt vicepremjera jeb Ministru prezidenta biedra amatu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Juzdama, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) vienošanās ir pārāk spēcīga, lai to iedragātu, Vienotība atteikusies no ambīcijām iegūt tieslietu un satiksmes ministra amatus.

Demisionējusī Ministru prezidente, "Vienotības" valdes locekle Laimdota Straujuma sliecas domāt, ka pēc jaunās valdības izveidošanas "Vienotībai" tomēr vajadzētu sasaukt ārkārtas kongresu.

 LETA. Ja bijušajam eirokomisāram, "Vienotības" valdes loceklim Andrim Piebalgam partijas kongresā izdosies kļūt par "Vienotības" līderi, tad nākamās viņa politiskās ambīcijas būs pēc 13.Saeimas vēlēšanām kļūt par Ministru prezidentu.

Premjerministra amatu zaudējušajai Vienotībai šodien būs jāturpina pārliecināt jauno valdību veidojošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), ka tās Saeimas frakcija iekšējos konfliktus atstājusi otrajā plānā un patiešām spējusi saliedēties. Pretējā gadījumā jau tā niecīgās iespējas iegūt sev vēlamās ministrijas tai paliks neaizsniedzamas.

Vienotības situācija nav tikai lamājama, tā ir arī nopietni apjēdzama. Jo Vienotība (arī kā Jaunā laika turpinājums, Vienotība = JL+PS+SCP), tās iespējamais politiskais bankrots vedina atkal padomāt par to, kāpēc spēcīgas politiskās partijas Latvijā ir tik īslaicīgas. Dalība trijās vai četrās Saeimās un pēc tam likvidācija vai politiskas vājinieces loma, manā uztverē, neliecina par ilgu un spēkpilnu politisko mūžu. Lai arī, manuprāt, (te nebūs runas par to, kā mani uzskati saskan ar tās vai citas partijas uzskatiem), gan atjaunotā LSDSP, gan Latvijas ceļš, gan Tautas partija, gan Jaunais laiks sākotnēji bija spēcīgas partijas ar labu potenciālu. Arī Vienotībai tās sākotnē bija itin labs potenciāls. Tad kāpēc visas šīs partijas galu galā piemeklē vai grasās piemeklēt, pēc manām domām, savstarpēji salīdzināmi scenāriji?

LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) partiju "Vienotība" īpaši neinteresē, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Trešdien, 2016. gada 20. janvārī, Latvijas politikā tika novērots kāds it kā neievērojams, bet visai zīmīgs pavērsiens. Vienotības deputāte un viena no redzamākajām «sešnieka» pārstāvēm Ilze Viņķele sociālajā tīklā twitter ierakstīja: «Taisnība vien ir. Pēc ietekmes uz LV politiku M. Martinsons vs Dž. Soross 1:0», un iekopēta norāde uz kādu interneta vietni. No šā mazā ieraksta īsti nevar saprast, par ko ir runa. Kam, pēc Viņķeles domām, taisnība vien ir, tāpēc atveram šo vietni. Interesanti. Izrādās, ka šajā vietnē atrodams Ventspils mēra Aivara Lemberga iknedēļas preses konferences ieraksts, kurā viņš izsmej Vienotības frakcijas dažādās frakcijas.

"Vienotības" prasības jaunās valdības atbildības jomu sadalījumā nav pārmērīgas, šādu viedokli šorīt LTV pauda "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa.

Jaunās valdības veidošanas galma intrigu spēlēs nupat iestājusies tā fāze, kad strauji turbulento dinamismu nomainījusi stumdīšanās uz vietas. Partijas iesēdušās ierakumos, savilkušas «sarkanās līnijas» un priecīgas, ja var atkarot naidniekam kaut vai pusmetru augstu pauguriņu mežmalā.

Premjerministra amatam Valsts prezidenta nominētais Māris Kučinskis oficiāli pauž viedokli, ka pagaidām nav pamata jaunās valdības veidošanas procesā uzsākt sarunas ar mazajām opozīcijas partijām, kā to rekomendē Nacionālā apvienība. Tomēr kandidāta frakcijas biedri jau uzsākuši danci ap šo partiju līderiem, lai pierunātu tos neitralizēt Vienotību.

Tieslietu ministra portfelis, kuru noskatījusi Vienotība, bet no kura nevēlas šķirties Nacionālā apvienība, kļuvis par vienu no lielākajiem klupšanas akmeņiem ceļā uz jaunu valdību. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa skaidro, ka neapmierinātība ar nacionāļu veikumu šajā ministrijā rūgusi jau ilgi un viņas vadītais spēks esot nobriedis pieļautās kļūdas labot. Savukārt nacionāļi uzskata, ka šādi S. Āboltiņa iecerējusi tai atriebties.

Ar partneriem nepieņemamām prasībām, bremzēdama jaunās valdības veidošanu, Vienotība, apzinoties savu nozīmi koalīcijas veidošanā, atkal sajutusi spēku kaulos un no savām prasībām atkāpties nevēlas. Tikmēr premjerministra amata kandidātam Mārim Kučinskim jāspēj rast kompromisu situācijā, kad tas praktiski nav iespējams.

Saeimas deputāts, frakcijas "Vienotība" loceklis Dzintars Zaķis neredz iespēju kādreiz atgriezties šajā partijā.

Cīņu par varu, ko Vienotība nometusi sev pie kājām, tās iekšējie grupējumi turpina ar publisku netīrās veļas mazgāšanu. Netīro ūdeni vairs nesasmelt, tas pludo un uz visām pusēm, pašiem kājas slapjas. Sabiedrība no šīs zampas nogurusi novēršas.

Kad atklātībā nonāca «lietussardznieku» ikonas Alekseja Loskutova vēstule partijas biedriem par to, kā Vienotība izlaida varu no rokām un un kāda šajā procesā bija partijas vadītājas Solvitas Āboltiņas loma, kļuva skaidrs, ka Vienotība kā homogēns politiskais spēks vairs nepastāv. Vai varam jau runāt par partijas Vienotība sabrukumu? Ja pašas partijas liktenis vēl ir miglā tīts, tad skaidrs ir viens – ar Vienotības gāšanu no «torņa» noslēdzas vesels laikmets jaunāko laiku Latvijas vēsturē.