Ministru meklējumos Vienotību ierobežo partneri

© F64

Pateicoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības veiksmīgajai savienībai nākamās valdības veidošanas procesā, lielākā daļa ministriju vadītāju jau ir zināmi. Starp partneru un saviem plāniem ministru meklējumos šobrīd jālavierē vien Vienotībai, kura, pašas rokām gāžot valdību, zaudējusi gan premjerministra amatu, gan vienu ministra portfeli, gan iespēju pašai izvēlēties pārraugāmās nozares.

ZZS pārstāvošajam premjerministra amata kandidātam Mārim Kučinskim pēc tam, kad viņu nominēja Valsts prezidents, vajadzēja vien pāris stundas, lai ar Nacionālo apvienību vienotos par nākamās valdības modeli. Turklāt veiksmīgi – tas, atstājot kādreizējai varas partijai Vienotībai vien pabērna lomu, nemainījās visu sarunu gaitu un tagad jau guvis arī Vienotības akceptu.

Savu dabūjuši

Saskaņā ar noteikumus diktējošā dueta plāniem ir skaidrs, ka ZZS jaunajā valdībā būs seši pārstāvji – premjers M. Kučinskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un veselības ministrs Guntis Belēvičs.

U. Augulis reiz jau bijis satiksmes ministra amatā, un ZZS līderi uzteic viņu kā cienījamu kandidātu, bet D. ReiznieceiOzolai šīs būs ugunskristības finanšu ministra amatā, kas ne velti tiek uzskatīts par sarežģītāko, un šo posteni viņa ieņems, atstājot Ekonomikas ministriju. Pārējie ZZS ministri, salīdzinot ar demisionējušo valdību, savas pozīcijas nav mainījuši.

Pilnīgi nekādas izmaiņas pārraugāmo ministriju sarakstā sarunu laikā nepieļāva Nacionālā apvienība. Tā turpinās vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (Kaspars Gerhards), Tieslietu ministriju (Dzintars Rasnačs) un Kultūras ministriju (Dace Melbārde). Nacionālās apvienības pārziņā paliks arī Saeimas priekšsēdētāja amats.

Trīs vakances

Savukārt Vienotībai ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Vienotība ir tikusi pie trīs ministrijām – Labklājības, Izglītības un zinātnes un Ekonomikas, kuru vadītāju piemeklēšana nebūs vienkārša.

Atbildības jomu dalīšanas laikā par diezgan ticamu Izglītības ministrijas vadītāju tika uzskatīta Ilze Viņķele, kuras vadītās Vienotības iekšējās opozīcijas dēļ Nacionālajai apvienībai tika nodrošināta līdztiesīga vieta šajā valdībā. Pēc tam, kad atbildības jomas ir sadalītas, izrādījās, ka tieši Nacionālā apvienība iebilst pret viņas kļūšanu par izglītības un zinātnes ministri – trūkstot gan nepieciešamo zināšanu un pieredzes, gan neesot aizmirsta arī skandalozā grāmatiņa Diena, kad Karlīna bija Kārlis, kas tika izdotas ar tolaik viņas vadītās Labklājības ministrijas gādību.

Tagad šim amatam apspriesti vairāki citi kandidāti – ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns, kurš, parlamentā atgriežoties demisionējušajai Laimdotai Straujumai, zaudēs mandātu, Ints Dālderis, Kārlis Šadurskis un Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministriju labprāt vadītu pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs, taču pret to iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Šo organizāciju iebildumus saklausījis arī

M. Kučinskis, tāpēc J. Reiram ceļš uz šo ministriju ir slēgts. Tagad mēļo, ka Ekonomikas ministrijas vadību Vienotība varētu uzticēt kādam no reģionālo partiju partneriem.

Spēcīgs pretinieks

J. Reirs tāpēc varētu vadīt Labklājības ministriju. Ņemot vērā, ka Vienotības līdere Solvita Āboltiņa jau brīdinājusi partnerus, ka tā nākamajā valdībā dedzīgi aizstāves pensionāru intereses, J. Reirs varētu būt ideāls labklājības ministrs. Viņš ir vadījis šā gada budžeta veidošanu, tāpēc labi zina vājās vietas argumentācijai par to, kādēļ nevar palielināt, piemēram, pensijas.

Skaidrībā par pagaidām tukšo ministriju vadītājiem Vienotība tiks šodien. Partija frakcijas sēdē spriedīs par iespējamiem ministru kandidātiem, bet vakarā par to lems partijas valde, un provizoriski ceturtdien vai piektdien kandidātu oficiāla apstiprināšana plānota partijas domes sēdē.

S. Āboltiņa ir solījusi, ka visi Vienotības ministri būs partijas biedri vai Saeimas frakcijas pārstāvji.



Politika

Nav šaubu, ka Daugavpils mēra Andreja Elksniņa jaunā partija "Sarauj, Latgale" iegūs vērā ņemamu atbalstītāju loku nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.