Karmas ceļš

© F64

Kāds tur augšā vai tepat, zemāk, ar Vienotību izstrādājis pamatīgu joku, atvēlot partijai labklājības ministra posteni, kuru dažādu peripetiju rezultātā ieņemt nāksies līdzšinējam finanšu ministram Jānim Reiram. Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa paziņojusi, ka nu pensionāri un bērni kļūst par partijas prioritāti. Nav gluži prātīgākā vai asprātīgākā atbilde, ņemot vērā Vienotības līdzšinējo attiecību vēsturi ar šīm sociālajām grupām, jo īpaši pensionāriem, kas to var uztvert kā kārtējo ņirgāšanos. Bet varbūt Vienotība šādi iziet savu karmas ceļu, no kura mācīties un pilnveidoties?

Vienotība un tās ekspremjers Valdis Dombrovskis pensionāriem lielā mērā asociējas ar antikonstitucionāli nogrieztām pensijām uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām 2009. gadā, dienu pirms tām sparīgi noliedzot šādu budžeta konsolidācijas metodi. Vēlāk vēl izrādījās, ka tiem pensionāriem, kuri pensijā aizgāja šīs krīzes gados, pensija tika sarēķināta būtiski mazāka, bet toreizējais Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs draudēja, ka, nemazinot sociālo budžetu, nāksies, piemēram, slēgt skolas. Pērn, pirms šā gada budžeta pieņemšanas Saeima steidzamības kārtā izrāva cauri pensiju likuma grozījumus, lai beidzot labotu šo krīzes laika netaisnību un pārrēķinātu šīs krīzes laika pensijas. 2016. gadā bija plānots pārrēķināt vismaz mazās pensijas līdz 200 eiro, sešu nākamo gadu laikā – pārējās. Lai arī par to iepriekš Latvijas pensionāru federācija bija vienojusies ar premjeri Laimdotu Straujumu, Finanšu ministrija šo pārrēķināšanu atlika vēl uz gadu, ko finanšu ministrs Reirs pamatoja ar slaveno daudzfunkcionālo argumentu: «Valstij ir tik līdzekļi, cik tie ir.» Šādas valsts finansiālās mazspējas apstākļos neatradās līdzekļi mazāku par 200 eiro netaisnīgi noteikto pensiju pārrēķināšanai, bet atradās ministru un parlamentāro sekretāru un vēl citu augstu amatpersonu algu pielikumam par 600–700 eiro, ko premjerei esot komandējumā un nezinot, pieņēma Saeimas Budžeta komisija, kuru vada Kārlis Šadurskis, kurš nu kā potenciālais izglītības ministrs runā par neizbēgamu mazo skolu slēgšanu. Jo valstij taču ir tik daudz līdzekļu, cik ir. Uz aktuālo sižetu fona par Valsts ieņēmumu dienesta finanšu izmeklētāju finanšu afērām šķiet gan, ka līdzekļu varētu būt krietni vairāk, ja vien iestādes, kas radītas ekonomisko noziegumu apkarošanai ar to arī nodarbotos, nevis pašas iesaistītos noziedzīgās shēmās. Bet nu jau ar to varēs nodarboties jaunā finanšu ministre Dana ReiznieceOzola no ZZS! Vienotība tikmēr varēs ūjināt nevis pretī pensionāriem, bet kopā ar tiem, prasot tik dot! Vienotības atriebības plāniņš par acīmredzami negribēto ministriju ieskapēšanu atgādina Lāsmiņas uzvedību slavenajā Jāņa Streiča filmā Limuzīns Jāņu nakts krāsā: «Labi, mīļie vecīši, es jums tā pastrādāšu, tā pastrādāšu!» Amatpersonas, kas gadiem ilgi atgaiņājās no pieticīgākajām pensionāru prasībām rūpēs par «attīstības iespēju nenoēšanu», pēkšņi apmetīs kažoku otrādi? Prasīs tik naudu – ne tikai pensionāriem, bet arī bērniem. Straujumas valdībā demogrāfija bija atstāta novārtā, jo vairāk – šī valdība tā paša Reira vadībā izstrādātajā budžetā nogrieza līdzekļus to bērnu pieskatīšanas dotēšanai, kuriem nav vietas pašvaldības dārziņos. Pēc saceltā skandāla medijos tos atrada, budžetu skatot Saeimā, bet tikai līdz maija beigām. Taustāmas rūpes par bērniem izpaudās vien simboliskā 10 eiro pielikumā nodokļu atvieglojumā par apgādājamiem. Kamēr citas partijas, jo īpaši Nacionālā apvienība, līdz šim runāja par demogrāfiju kā prioritāti, Vienotība to no šā uzskaitījuma, kam būtu jāpiešķir arī papildu finansējums, izslēdza. Var jau vēlētājus aptīt ap pirkstu, bet vai tik prasti, ar šādu liekulību? Bet, ja koalīcijas partneri domā, ka pasmējušies par Vienotību, bet Vienotība – ka pasmiesies par tiem, jāatgādina sakāmvārds – Dievs vienmēr smejas pēdējais. Un tas, kā zināms, nav mazais bērns. Žēl tikai būtu, ja visu šo attiecību kārtošanas rezultātā nodokļu maksātāji būs tie, par kuriem turpinās smieties.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.