Saplēstā Vienotība

© F64

Sestdienas vakaros LTV uzsākusi rādīt vietējā ražojuma seriālu – mīlas stāstu Saplēstā krūze. Tikmēr uz politiskās skatuves nerimst seriāls Saplēstā partija (Vienotība). Pirmdien Vienotības valdes sēdē tika izskatīts jautājums par Ilzes Viņķeles un Lolitas Čigānes izslēgšanu no partijas. Viņām tika pārmests ļoti nopietns pārkāpums.

Vēl pirms Valsts prezidents bija nominējis premjera amatam Māri Kučinski, Viņķele un Čigāne aizsteidzās pie pēdējā un situācijā, kad ir izvirzīts pašu kandidāts (Solvita Āboltiņa), solīja atbalstu konkurentam. Šādi gājieni politiskajā praksē ir reti sastopami, un to patiešām var vērtēt kā nodevību pret savu partiju, par kuru izslēgšana no partijas būtu adekvāts sods.

Visa šī situācija kļūst vēl jokaināka, ja ņem vērā, ka Viņķele un Čigāne pārstāv to Vienotības grupējumu, kuru mēdz dēvēt par liberālo jeb sorosisko, un atbalstu viņas izteikušas tās partijas pārstāvim, kuru gadiem zākājuši, apvainojot saistībā ar «oligarhiem». Sanāk, ka tieši Viņķele, Čigāne un aiz viņām stāvošais Vienotības sešnieks ir tie, kuri nodrošinājuši varas pāreju ZZS. Līdz ar to mēģinājums izslēgt no partijas abus šos redzamākos «nodevējus» izskatās loģisks un pašsaprotams.

Šoreiz gan formālā loģika īsti nedarbojas, jo te saskaramies ar dilemmu, kura līdzīga tai, kas vērojama Krievijā. Proti, vai uzticība valstij vai partijai nozīmē arī bezierunu uzticību līderim, pat ja viņš dara kaut ko nepareizu? Vai tieši otrādi, cīņa pret maldu ceļos aizgājušo līderi ir īstenā lojalitāte «taisnajai» lietai? Opozicionāru ieskatā Āboltiņa Vienotībai ir lielāks ļaunums nekā zaļzemnieks Kučinskis premjera krēslā. Konkrētajā gadījumā problēma ir tā, ka līdzīgi domā ne tikai šie divi redzamākie opozicionāri, bet arī citi. Tāpēc arī galīgais lēmums par abu «vainīgo» izslēgšanu tika atlikts. Iemesls šai neizlēmībai bija bažas, ka līdz ar divu redzamāko sešnieka pārstāvju aiziešanas no partijas kopā ar viņiem varētu aiziet vēl kāds strēķītis, ieskaitot tādus politiskos smagsvarus kā Artis Pabriks, Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš. Tas jau nozīmētu partijas galīgu sašķelšanos, un tad būtu jāskatās, kas kurā pusē palicis. Vienā liberāļi, bet otrā Āboltiņa, Kampars un formāli no partijas izslēgtais, bet Vienotības frakcijā joprojām esošais Zaķis. Proti, cilvēki, kuri varētu dibināt apvienību Par labu Latviju 2. Salīdzinot ar pašreizējiem Vienotības reitingiem, Šķēles un Šlesera panākumi 10. Saeimas vēlēšanās (8 vietas Saeimā) tagadējiem Āboltiņas un Kampara faniem ir neaizsniedzams sapnis. Šo skaudro patiesību kaut kā pa miglu saprotot (Vienotības līderi jau labi sen kā peld kaut kādā pašiedomātā realitātē), viņi pirmdien novilcināja partijas gala sprieduma parakstīšanu un noairēja lēmuma pieņemšanu formālai institūcijai – ētikas komisijai.

Paralēli tika arī pieņemts lēmums par ārkārtas partijas kongresa sasaukšanu 29. oktobrī, kad, ļoti iespējams, sagaidīsim Andra Šķēles slavenās partijas bēru runas rimeiku Solvitas Āboltiņas izpildījumā. Ar to pašu neiztrūkstošo asariņu acs kaktiņā un aizkustinošo balss aizlūšanu, sakot liktenīgos vārdus – ar šo pasludinu partijas darbību par izbeigtu. Ir pilnīgi skaidrs, ka Vienotība kā politekonomisks projekts ir beigusies, jo tā konstrukcija ir tiktāl satrupējusi, ka to vairs nespēs glābt nekādi kosmētiskie remonti, kurus gan, kā parasti, vēl mēģinās veikt.

Līdz ar to būs noslēdzies kārtējais cikls Latvijas politiskajā vēsturē un sāksies jauns. Kāds? To redzēsim jau pavisam drīz. Kaimiņš maijā prezentēs savu Kaimiņa reformu partiju, un līdz 29. oktobrim droši vien arī Viņķeles sešnieks būs jau paguvis prezentēt savu Jauno pilsonisko aliansi vai kā to nosauks. Tā kā Kaimiņu nopietni uztvert nav iespējams, Viņķelei ir pašaura sociālā bāze, bet pieprasījums pēc «jaunas» politikas sabiedrībā ir pietiekami liels, līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl pieredzēsim visādus brīnumus. Kopumā no tā nevajadzētu baidīties, jo attīstība pieprasa dažādus klupienus un dažādu (arī negatīvu) pieredzi, kas mūsu izpratni par demokrātiju un politisko dzīvi tikai vairos. Tā ka nākotnē varam raudzīties optimistiski. Ja vien neesam Vienotības biedri.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais