Vienotība

"Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti kopumā pauž piesardzīgi cerīgu vai nedaudz atturīgu nostāju par savas partijas nākotni pēc 19.augustā gaidāmā kongresa, kur paredzēts ievēlēt politiskā spēka jauno vadību, liecina vairāku parlamentāriešu paustais.

Uz "Vienotības" valdes priekšsēdētāja amatu izvirzītas ekonomikas ministra, Ministru prezidenta biedra Arvila Ašeradena, partijas priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna un Rīgas domes deputāta Viļņa Ķirša kandidatūras, informēja "Vienotības" pārstāve Elīna Bīviņa.

Partija ar otro lielāko ministru skaitu valdībā, ar lielāko eiroparlamenta deputātu skaitu, ar pagaidām vēl otro lielāko deputātu skaitu Saeimā, kamēr visi no partijas aizgājušie vai atskaitītie deputāti vēl veģetē frakcijā, partija ar pārstāvniecību 57 Latvijas pašvaldībās. Un ar reitingu zem 5% vēlēšanu barjeras jeb, precīzāk, pēc pēdējiem SKDS datiem – 3,7% jūlijā.

Kādreiz varenā partija Vienotība atrodas uz sabrukuma robežas, un tas vēl ir maigi teikts. Partijai sestdien paredzēts kongress, kurā tiks meklēts jauns partijas glābējs, jo iepriekšējais izrādījās vien jūras ezis, kurš gan spēj uzpūsties četras reizes lielāks nekā ir patiesībā, bet zem viņa ādas nekā cita kā gaisa nav. Svarīgi uzsvērt, ka kongresā tiks meklēts nevis partijas valdes priekšsēdētājs, bet tieši glābējs, kas nav gluži viens un tas pats.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) ir nolēmis nekandidēt uz partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju amatu, vēsta portāls "lsm.lv".

Tik ilgi, kamēr cilvēkiem būs redzama "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājas Solvitas Āboltiņas saistība ar partiju, partijas glābšanai lielas pūles var nepielikt, sacīja politologs Filips Rajevskis.

Daļa "Vienotības" valdes locekļu aicinājuši valdi vienoties par vienu kopīgu partijas priekšsēdētāja amata kandidātu, trešdien žurnālistiem pastāstīja pašreizējais partijas valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis (V) pieļauj iespēju kandidēt uz "Vienotības" valdes priekšsēdētāja amatu, apliecināja politiķis.

Neņemšos apgalvot, ka esmu pilnībā izpratis Latvijas ceļa, Tautas partijas vai – tagad – Vienotības norieta cēloņus. Kaut kādā mērā man šos iemeslus atklāja 14. Bīriņu konstitucionālās tiesībpolitikas seminārā Sadarbības demokrātija (25.07.–28.07.) dzirdētais.

Vienotības priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna aktualizētais jautājums par Solvitas Āboltiņas atrašanos partijas Saeimas frakcijas vadītāja amatā joprojām paliek atklāts. To partija, visticamāk, lems kongresā, kurā tai ievēlēs jaunu valdi un priekšsēdētāju. Kandidāti šiem amatiem var pieteikties līdz 11. augustam.

Viesnīcā Jūrmala 1993. gada 13. februārī tā laika Latvijas politiskās un saimnieciskās elites un Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvji slepenā apspriedē vienojās par priekšvēlēšanu bloka Latvijas ceļš izveidošanu. Tā paša gada 5.–6. jūnijā notikušajās Saeimas vēlēšanās Latvijas ceļš ieguva līdz šim Latvijas politikā nepārspētus panākumus – 36 deputātu vietas, kamēr valdības vadītājs Ivars Godmanis, kurš palika uzticīgs Tautas frontes sarakstam, tā arī nepārvarēja tolaik pastāvošo 4% barjeru.

Ieilgušā krīzē dzīvojošās Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns neveiksmju un kļūdu muklājā partiju ievilcis vēl dziļāk. Organizācijas priekšsēdētāja amatam virzītais politiķis paziņojis, ka aptur savu kandidēšanu uz priekšsēdētāja amatu un var organizāciju pat pamest, jo nav apmierināts, ka viņa kandidatūra nav vienīgā partijas biedru apspriestā.

Saeimas deputāts Edvards Smiltēns sociālajā tīklā facebook paziņojis, ka šodien atkāpies no partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata.

2017. gada aukstās vasaras politiskos notikumus nedaudz iesildīja partija Vienotība. Pēc planētas mēroga lidojuma Eiropas Komisijā Andrim Piebalgam ļoti ātri apnika rosīšanās Latvijas sīkpartiju smilšu kastē.

Paruna vēsta, ka divi latvieši savstarpējo nesaskaņu dēļ drīzāk nodibinās trīs partijas, nevis meklēs kompromisu. To apliecina arī piecu savulaik trīs politiskos spēkus apvienojušās Vienotības Saeimas deputātu aiziešana no organizācijas. Eksperti norāda, ka šajā tendencē vainojama gan partiju nespēja mainīties, gan elektorāta attieksmes īpatnības.

Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs uzrakstījuši iesniegumus par izstāšanos no partijas Vienotība. Šie tā sauktā partijas liberālā spārna deputāti turpinās darboties Vienotības frakcijā, atbalstīs valdību, taču no likumdošanas brīvajā laikā veidos jaunu «proeiropeisku un centrisku» partiju. Tikmēr zem Vienotības vecā karoga palikušie politiķi gatavojas rokādei partijas vadībā un kongresam, kas notiks pēc mēneša. Pašreizējais partijas vadītājs Andris Piebalgs ir piekusis un vairs negrib partiju vadīt, tāpēc stūre, visticamāk, tiks atdota jaunajam censonim Edvardam Smiltēnam, kurš ir aktīvs un ļoti, ļoti grib būt par priekšnieku.

No "Vienotības" aizgājušie deputāti, visticamāk, saglabās savus amatus Saeimā.

Balansējot uz iznīcības robežas, Vienotība tomēr ar bezcerīgu manevru cenšas pierādīt sabiedrībai un partneriem koalīcijā, ka tajā vēl dzirkstī enerģija un vēlme saglabāt politisko ietekmi nekur nav zudusi. Tā Rīdzenes sarunu kontekstā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) aicina nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Atbrīvošanās no tiem, kas triju partiju veidotajā Vienotībā tā arī neiejutās, veco kadru izslēgšana no organizācijas vadības un jaunas valdes ievēlēšana. Šādi ir Vienotības uzdevumi, kas jāīsteno nākamajā kongresā, par kura norises laiku šodien lems partijas valde. Tās priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns to dēvē par organizācijas restartu.

Politiķis Andris Piebalgs nākamajā "Vienotības" kongresā vairs nekandidēs uz partijas priekšsēdētāja amatu.