"Vienotību" pamet aizvien vairāk biedru

© F64

Kopš Vienotības kongresa, kurā par savu aiziešanu no partijas paziņoja kādreiz par vienīgo partijas priekšsēdētāja amata kandidātu uzskatītais Edvards Smiltēns, partiju pametuši 68 biedri.

Uzsākot paša karjerai destruktīvo kampaņu pret Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, E. Smiltēns neslēpa, ka daudzās organizācijas reģionālajās nodaļās valda līdzīgs noskaņojums un neveiksmes gadījumā varētu sekot daudzu biedru izstāšanās no partijas.

Nākamajā nedēļā pēc kongresa tiešām sāka pienākt ziņas, ka par pašlikvidēšanos lēmusi Vienotības nodaļa Garkalnē, bet no 70 biedru lielās Liepājas nodaļas, kas jau pagājušajā gadā, kad E. Smiltēns par partijas priekšsēdētāja amata vietu konkurēja ar Andri Piebalgu, bija nepārprotama E. Smiltēna atbalstītāja, ka partiju pametīšot lielākā daļa tās biedru. Garkalnes nodaļu nācās likvidēt, jo no 17 tās biedriem partiju pameta 13. Savukārt Liepājas nodaļas biedri nemaz tik aktīvi promgājēji neesot.

Pagaidām, neskaitot tos, kas partiju pirms kongresa pameta, lai nodibinātu jauno politisko spēku Kustība PAR, no partijas izstājušies vien 25 biedri, kurus ar jauniem spēkiem Vienotība plāno aizstāt jau tuvākajā laikā. Partijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Bīviņa pastāstīja, ka kopš kongresa organizācija uzņēmusi vien trīs jaunus biedrus, bet katru dienu partijas birojs elektroniski saņemot vairākus jaunus pieteikumus, kuru izskatīšanai nepieciešams laiks.

Šādu informāciju E. Bīviņa Neatkarīgajai pirmdien sniedza īsi pēc partijas valdes sēdes, taču neilgi pēc tam kļuva zināms, ka par Vienotības pamešanu paziņojuši arī partijas Saulkrastu nodaļas lielākā daļa biedru. No Saulkrastu nodaļas, kurā reģistrējies bija arī E. Smiltēns, izstājušies 42 no 43 biedriem.

«Mēs cerējām, ka kongress nesīs pārmaiņas, ko bijām tik ļoti gaidījuši. Diemžēl tas nenotika. Pateicoties virknei atsevišķu biedru radītām situācijām un notikumiem vairāku gadu garumā, Vienotība ir pazaudējusi savu vārdu, dibināšanas mērķus un principus,» pauž līdzšinējais Saulkrastu nodaļas vadītājs Normunds Līcis.

Jaunais Vienotības valdes priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens biedru izstāšanos no partijas skaidro ar pārmaiņu procesu partijā, kā rezultātā vairāki līdzšinējie politiskā spēka pārstāvji nolēmuši atstāt partiju.

Apzinoties, ka vēlēšanās lielu lomu spēlē politiskā spēka klātbūtne reģionos, uz ko norāda arī politikas eksperti, A. Ašeradens atzīst, ka gan Liepāja, gan Garkalne ir ļoti svarīgas reģionālās vietas, un Vienotība centīsies atjaunot Garkalnes nodaļu.

Vaicāts, vai no partijas nevarētu aiziet vēl vairāk biedru, politiskā spēka priekšsēdētājs norāda, ka pašlaik būtu «ļoti neapdomīgi apgalvot», ka tas nenotiks. Pēc tam, kad nesen ievēlētā valde pieņems jauno darbības programmu, varētu būt arī ar to neapmierināti biedri, kas var izvēlēties atstāt politisko spēku. Reizē šajā situācijā var augt partijas atbalstītāju skaits, jo organizācijai var pievienoties tie, kas gribēs atbalstīt jauno piedāvājumu.

Atbildot uz jautājumu, vai biedru izstāšanās no Vienotības var kļūt masveidīga, partijas priekšsēdētājs norādīja, ka 19. augustā notikušajā partijas kongresā viņam bija iespēja tikties ar pietiekami lielu daļu biedru un nekas neliecināja par šādu iespēju. Viņš vērsa uzmanību, ka partija strādā pie sava politiskā piedāvājuma un jauna sadarbības modeļa ar nodaļām.



Politika

Nodokļu reformas un grūtās budžeta situācijas dēļ no nākamā gada netiks ieviestas izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, intervijā aģentūrai LETA atzina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Svarīgākais