Vēzis

Pateicoties zinātniskiem sasniegumiem un jauniem medikamentiem, plaušu vēzis vairs nav fatāls bieds. To ir iespēja ārstēt. Ar to ir iespēja sadzīvot kā ar hronisku slimību. Latvijā to kavē fakts, ka liela daļa šo medikamentu vairākumā gadījumu netiek kompensēti, un ne visi tos var atļauties apmaksāt.

Anda Kivliša ir viena no daudzajām olnīcu vēža pacientēm, kuras saskārušās ar valsts diskriminējošo attieksmi un atteikumu vismaz daļēji kompensēt dzīvībai svarīgās zāles. Par spīti ārstu konsīlija lēmumam, atbildīgās iestādes atrunājas ar formāliem iemesliem, neiedziļinoties lietā pēc būtības. Pēc neveiksmīgām sarunām, zvaniem un sarakstes ar ierēdņiem Andas sirds ir pilna un viņa ir vērsusies tiesā. “Es necīnos tikai par medikamentiem. Es cīnos par elementāru cieņu un cilvēcīgu attieksmi.”

“Visiem pacientiem, pat pirmajā ārstēšanas līnijā, zāļu visām diagnozēm nebūs. Tā ir traģiska ziņa. Mēs, uz Baltijas valstu fona, izskatāmies vissliktāk. Mums ir jāsaprot viena no pamatlietām - vēzis var skart jebkuru, arī tos, kuri pieņem lēmumus un dala naudu. Vēzis var skart ikvienu ģimeni. Izpratne un skaidrība, lielākajai daļai sabiedrības, atnāk tikai tad, kad tas skar personīgi viņus” skarbo situāciju ar finansējuma nepietiekamību onkoloģijas pacientiem TV24 raidījumā “Uz līnijas”, iezīmēja Olga Valciņa, Valsts zinātniskā institūta "Bior" direktora vietniece.

Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem.

Lai arī Veselības ministrija vairākām prioritātēm lūdza piešķirt vairāku simtu miljonu eiro papildu finansējumu, tostarp akūti svarīgu naudu onkoloģijas pacientu ārstēšanai nepieciešamajiem moderniem medikamentiem, valdība atbalstīja tikai daļu no prioritātēm.

Onkoloģisko pacientu ārstēšanai šogad paredzēti gandrīz divi miljoni eiro no akcīzes nodokļa ieņēmumiem tabakas izstrādājumu tirdzniecībā. Lielāko daļu šīs naudas – 1,1 miljonu eiro – plānots novirzīt kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai vēža pacientiem. Tiesa, precīzu šīs naudas izlietojumu – cik jauniem pacientiem un kādas inovatīvas zāles iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā – būs iespējams noskaidrot vien nākamgad.

Centrālās statistikas dati (CSP) liecina, ka visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā 2020. gadā bija asinsrites sistēmas slimības. Pēc tam nākamo vietu nāves cēloņu statistikā ieņēma audzēji, tad nelaimes gadījumi, noslīkšana, traumas. 700 gadījumos kā nāves cēlonis bija noteikta Covid-19 saslimšana.

Lai arī valdība pati apstiprināja plānu onkoloģijas jomā, kurā skaidri un gaiši ierakstītas vairākas apņemšanās, kā uzlabot vēža ārstēšanu, no papildus nepieciešamā finansējuma šī plāna īstenošanai tā nolēmusi piešķirt mazāk par trešo daļu.

Saeima šodien lēma uzticēt iedzīvotāju iniciatīvas "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" tālāku izvērtēšanu parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) un Sociālo un darba lietu komisijām.

Melanomas pacientu atbalsta biedrības Soli priekšā melanomai viena no dibinātājām un komponista Riharda Zaļupes sieva Sondra četrus gadus cīnījusies ar vēzi, vēstīts Gitas Vīksnes materiālā "Esmu gatava sākt jaunu posmu" izdevumā "Privātā Dzīve".

Latvijā palielinās dažādu vēža formu pacientu skaits, tomēr ārstēšanas iespējas joprojām ir ievērojami sliktākas nekā citās Eiropas valstīs, trešdien, atklājot kampaņu "Vēzis jāuzvar", žurnālistiem atzina vēžu pacientu pārstāvji.

Resnās un taisnās zarnas vēzis ir trešā biežākā onkoloģiskā slimība Latvijā, atklājot Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sabiedrības informēšanas kampaņu "Zarnu vēža profilaktiskais tests - Tavai veselībai un sirdsmieram!", pauda Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala.

Covid pandēmija ir pierādījusi – ja ir politiskā griba, finansējumu Latvija gandrīz uz līdzenas vietas var atrast un novirzīt arī veselības aprūpei. Šis gadījums, no vienas puses, pārsteidz, no otras puses, dod cerību, ka pienācīgi naudas līdzekļi turpmāk tiks atrasti ne tikai Covid, bet arī vēža pacientu ārstēšanai.

Tukumniece Ieva šā gada februārī devusies mūžībā, zaudējot cīņā ar vēzi, Viņas mamma norād,a ka nevaino ārstus, taču sistēmu gan, ziņo raidījums "Bez Tabu".

Prostatas vēža pacientu biedrība sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv ir iesniegusi priekšlikumu par mūsdienīgu un efektīvu medikamentu prostatas vēža ārstēšanai iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.

Iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" Prostatas vēža pacientu biedrības vadītājs Visvaldis Bergmanis sācis parakstu vākšanu par efektīvu prostatas vēža zāļu kompensēšanu.

Zāļu nepieejamības dēļ Latvijā visvairāk cieš onkoloģijas un reto slimību pacienti, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas apkopotie dati.

Ja nieru vēzi atklāj agrīnā stadijā, tas ir labi ārstējams un pacienti pēc operācijas var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un atgriezties darbā, tomēr Latvijā diemžēl aptuveni trešajā daļā gadījumu nieru ļaundabīgo audzēju atklāj novēloti. “Ielaisto nieru vēža gadījumu īpatsvars Latvijā ir augstāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs Egils Vjaters.

Eiropas valstis dzemdes kakla vēža profilaktiskajās pārbaudēs jau vairākus gadus izmanto efektīvu pārbaudes metodi, un no šā gada jūnija šo metodi beidzot varēs izmantot arī ārsti Latvijā. Nacionālais veselības dienests pieņēmis lēmumu līdzšinējo pārbaudes metodi aizstāt ar citu, kas ir precīzāka un būtiski samazina kļūdainas diagnozes noteikšanas iespēju. Par jaunās metodes ieviešanu un apmaksu no veselības budžeta jau vismaz gadu cīnījās Latvijas mediķi – Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.

Skotijas pilsētas Kotbridžas iedzīvotājai, kurai ir vēža pēdējā stadija, ģimene un līdzcilvēki palīdzēja piepildīt pēdējo vēlēšanos. Par to ziņo laikraksts Daily Mirror.