Paciente, kurai vēzis tika atklāts pagājušā gada beigās, pie onkologa nonāca savlaicīgi zaļā koridora ietvaros un pašlaik atveseļojas pēc smagās operācijas. Šā gada janvārī vien, izmantojot zaļo koridoru, Onkoloģijas centrā pie speciālista tikuši 305 pacienti, no viņiem 203 apstiprināta onkoloģiska diagnoze.
Veselības ministre Anda Čakša uz Latvijas Televīzijas jautājumu, kā viņa vērtē to, ka līdzjūtības programmā vēža pacienti zāles var saņemt bez maksas tikai tik ilgi, kamēr tās nav piereģistrētas Latvijā, atbild izvairīgi, norādot, ka veselības budžetā trūkst naudas onkoloģijai kopumā un tajā skaitā jauniem medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai.
Katru gadu 4.februārī tiek atzīmēta Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Pasaules pretvēža diena. PVO 2016.-2018. gada Pasaules pretvēža dienai ir noteikusi saukli "Mēs varam. Es varu". Viens no šīs dienas vēstījumiem ir vēža profilakses un savlaicīgas diagnostikas nozīme.
Kamēr zāles vēža pacientiem nav reģistrētas Latvijā, tās var saņemt līdzjūtības programmas ietvaros, tiklīdz kā reģistrētas – jāgaida, vai valsts tās kompensēs vai jāpērk pašiem. Onkologi šo situāciju uzskata par absurdu un uzskata, ka smagi slimiem pacientiem, kuriem nav citu zāļu, jāļauj tās saņemt tik ilgi, kamēr valsts izlems kompensēt, ne tikai ievilks ķeksīti par reģistrāciju.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā 61 gadu vecam vīrietim radikāli izoperēts ļaundabīgs mutes pamatnes audzējs, to izņemot kopā ar praktiski visu sejas apakšējo daļu, apakšžokli ieskaitot, un pēc tam veikta sejas trūkstošās daļas rekonstrukcija, izmantojot kaulu un mīkstos audus no pacienta kājas, informē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca.
Labāki rezultāti vēža skrīningā, arvien vairāk tieši agrīni atklātu onkoloģisku slimību, diagnostikas un ārstēšanas, arī efektīvu medikamentu pieejamība, medicīniskā rehabilitācija un paliatīvā aprūpe – šādi mērķi ierakstīti Veselības ministrijas sagatavotajā Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā.
Valdība atļauj Veselības ministrijai (VM) budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" rezervēto finansējumu 12,26 miljonu eiro apmērā izmantot reformu īstenošanai, lai uzlabotu onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamību.
Sociālajos medijos ir publicēts video, kurā redzams, kā ar ēzi slims piecus gadus vecs puisēns piepilda savu sapni un iesit futbola bumbu sava mīļākā futbola kluba vārtos.
Ar savu stāstu sociālajos tīklos dalījusies Iveta Bieza, kurai ir olnīcu vēzis 4. stadijā. Sievietei nepieciešama palīdzība, lai uzturētu labu veselību.
Veselības ministrija strādā pie rīcības plāna onkoloģijā 2017.–2020. gadam, kura mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju atsaucību vēža skrīninga programmā, uzlabot onkoloģisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, padarot pieejamāku medikamentozo ārstēšanu un uzlabojot rehabilitāciju, kā arī paliatīvo aprūpes pieejamību vēža pacientiem.
Atsakoties no pacientu «prioretizēšanas», Veselības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumus un piedāvā valdībai pieņemt kārtību, kā pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu varēs savlaikus un ātri saņemt ārstēšanu.
Lai arī Saeima ceturtdien vienbalsīgi nolēma uzdot Veselības ministrijai un valdībai īstenot pacientu vēlēšanos un piešķirt onkoloģijas jomai papildus vēl vismaz 10 miljonus eiro, pašreizējā budžeta plānā nākamajam gadam šādas naudas nav.
Sievietei, kura piekrita Mājai pastāstīt par savu ārstēšanās pieredzi, nenosaucot vārdu, patiešām nevar pārmest paviršu attieksmi pret veselību: sportiska, bez kaitīgiem ieradumiem, regulāri apmeklē savu ginekologu, dzīvo veselīgā vidē. Smagā slimība negāja secen, bet viņa ir apņēmības pilna ar to cīnīties.
Šodienas Saeimas balsojums – vai atbalstīt pacientu organizāciju savāktos iedzīvotāju parakstus par onkoloģijas nozares finansēšanu – parādīs ne tikai deputātu labo gribu piešķirt naudu, bet tā galvenokārt ir tautas kalpu iespēja piedāvāt risinājumus, kā uzlabot situāciju vēža ārstēšanā Latvijā.
Savlaicīgai onkoloģiskās saslimšanas atklāšanai ir ļoti liela nozīme – par to neviens nešaubās, taču Latvijā, neraugoties uz trim valsts apmaksātiem vēža skrīningiem jeb pārbaudēm, ļaundabīgu audzēju diagnosticē novēloti.
Latvijā 70 procentu no vēža pacientēm sievietēm un 76 procenti vēža pacientu vīriešu saslimuši pēc 60 gadu vecuma, liecina Nacionālā Veselības dienesta dati. Tie rāda, ka onkoloģiska saslimšana var tikt diagnosticēta jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk tas notiek pēc 50 gadu vecuma.
Krūts vēža profilaktiskās pārbaudes ir labākais piemērs, lai vēstītu iedzīvotājiem, kāpēc svarīgi atsaukties valsts apmaksātajam skrīningam un, izmantojot pa pastu pienākušo vēstuli, doties uz mamogrāfiju.