Vēlēšanas

Gadu pirms pašvaldību vēlēšanām bez lielo partiju politiskās aizmugures palikušie pilsētu un novadu pārstāvji sliecas veidot savas vietējās partijas, nevis pievienoties lielajām partijām, svētdien vēsta raidījums «De facto».

Virzību parlamentā sākuši Vēlētāju reģistra likuma grozījumi, kas radīja bažas, ka Saeimas vēlēšanās cilvēki būs piesaistīti deklarētajām dzīvesvietām.

Ministru kabinetā, šodien,13.martā, apstiprināja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kā arī grozījumus Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" šodien Saeimā iesniedza priekšlikumu grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kura mērķis ir Saeimas vēlēšanās aizstāt 1000 latu drošības naudu sarakstu iesniegšanai ar 1000 vēlētāju parakstiem.

Lai nodrošinātu iespēju 2013. gada pašvaldību vēlēšanās balsot elektroniski, ir izstrādāta koncepcija par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi.

Interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanai paredzētie izdevumi interneta vēlēšanu portāla izveidošanai, Vēlētāju reģistra uzlabošanai un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbam kopā varētu sasniegt vienu miljonu latu, liecina 8.marta valsts sekretāru sanāksmei iesniegtā koncepcija "Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi".

Maskavā un Sanktpēterburgā otrdienas vakarā nesankcionētās protesta akcijās pret jaunievēlēto prezidentu Vladimiru Putinu tika aizturēti vairāki Krievijas opozīcijas atbalstītāji.

Maskavas policija likusi visiem opozīcijas aktīvistiem, kuri sapulcējušies štābā, lai veiktu alternatīvo balsu skaitīšanu atstāt telpas, vēsta Krievijas Valsts Domes deputāts, partijas "Taisnīgā Krievija" līderis Ilja Ponomarjovs.

Krievijas prezidenta vēlēšanu dalībnieki Rīgas iecirkņos veido pamatīgas rindas, novēroja aģentūra LETA.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas paspārnē izveidotā darba grupa šodien nespēja vienoties ne par to, vai tiešām nepieciešams aizliegt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitācijas televīzijā un radio, ne par iespējamajiem risinājumiem šāda aizlieguma gadījumā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atbalsta frakciju "Vienotība" un "Visu Latvijai!"-TB/LNNK ieceri atteikties no apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas, taču tikai elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālās (televīziju) programmās, ieskaitot sabiedriskās, bet ar nosacījumu, ka šiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tikšot rasts kompensējošs mehānisms, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja padomes pārstāve Ina Poriete.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norāda, ka Latvijas iedzīvotāju tendence izvēlēties sev ērtāko un efektīvāko pakalpojuma saņemšanas veidu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un informācijas sabiedrības straujais attīstības temps mudina arī valsts pārvaldi vairs nevilcināties un pārvaldes procesus sakārtot atbilstoši jaunāko tehnoloģiju iespējām.

"Es atbalstīšu sistēmu, ja tā būs sakārtota. Ir labi, ka persona varēs atrasties mājās un balsot, bet ir jāskatās vai sistēma būs droša un pārbaudīta. Nekādā gadījumā nevar pāriet tikai uz elektronisko balsošanu, jo ne katrā mājā būs iespēja nobalsot elektroniski. Kā arī ir jāpārdomā, lai nebūtu tā, ka cilvēks nobalso divreiz – mājās un vēlēšanu iecirknī. Uzskatu, ka šo jautājumu nevar sasteigt, ja jau tik ilgu laiku neesam to izdarījuši," elektroniskās balsošanas ieviešanu komentē Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība).

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) un tās vadītājam Arnim Cimdaram par tikko kā notikušā referenduma organizāciju izskanējis pārmetums, ka elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešana aizvien kavējas.

Aprīlī, ieviešot Latvijā elektroniskās identifikācijas kartes (eID), dārgāka kļūs valsts nodeva par pases izsniegšanu. Lai iegūtu eID ar tajā iestrādātu elektronisko parakstu, vajadzēs samaksāt 10 latus, savukārt par pases izsniegšanu standarta maksa būs 20 latu pašreizējo 15 latu vietā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc pēdējās divās nedēļās risinātajām sarunām ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām norāda uz sadarbības trūkumu starp tām un aicina iedzīvotājus referendumu par krievu valodas statusu neizmantot kā protesta balsojumu pret politiķiem.

Neraugoties uz to, ka 11. Saeima izveidota ārkārtas vēlēšanu ceļā, sabiedrība joprojām nav apmierināta ar parlamenta darbu.

Atskatoties uz 2011. gadu Latvijas politikā, droši varam teikt, ka šis ir bijis ļoti spraigs, kaislībām un intrigām apvīts laiks. Šajā gadā dzimuši varoņi viendienīši, no dzīru galda patriekti veci galma ložņas, bet karaļi kļuvuši par ākstiem – vārdu sakot, tie, kas bijuši pirmie, nu kļuvuši pēdējie.

No partijām, kuras piedalījās Saeimas ārkārtas vēlēšanās šā gada 17. septembrī, visdārgākā priekšvēlēšanu kampaņa bijusi Vienotībai, secināms no KNAB iesniegtajām vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijām.

Iedzīvotāju liktās cerības uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām nav piepildījušās – vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka tās neko nav mainījušas, liecina "DnB Nord" pētījums.