Gruzijas parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarējusi valdošā partija "Gruzijas sapnis - Demokrātiska Gruzija", kā rezultātā tā parlamentā ieguvusi konstitucionālo vairākumu, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Gruzijas Centrālās vēlēšanu komisijas informācija liecina, ka "Gruzijas sapnis - Demokrātiska Gruzija" vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējusi 48 no 50 vienmandāta apgabaliem, par kuriem svētdien notika cīņa. Divos vienmandāta apgabalos uzvarējuši neatkarīgie kandidāti.
Kopumā valdošā partija ieguvusi 115 vietas Gruzijas parlamentā, kas ir par divām vietām vairāk nekā nepieciešams konstitucionālā vairākuma nodrošināšanai.
Pirmajā vēlēšanu kārtā 8.oktobrī "Gruzijas sapnis - Demokrātiska Gruzija" saņēma 48,68% vēlētāju atbalstu, nodrošinot 67 vietas parlamentā.
Bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili atbalstītāju partija "Vienotā nacionālā kustība" pirmajā kārtā saņēma 27% balsu, iegūstot 27 deputātu mandātus. Otrajā vēlēšanu kārtā šī partija nespēja uzvarēt nevienā vienmandāta apgabalā.
Pirmajā vēlēšanu kārtā sešus mandātus ieguva partija "Gruzijas patriotu alianse".
"Gruzijas sapnis", kuru pirms iepriekšējām vēlēšanām izveidoja miljardieris Bidzina Ivanišvili, spējis saglabāt popularitāti, vienlaicīgi neatsakoties no prorietumnieciskās orientācijas un cenšoties uzturēt pragmatiskas attiecības ar Krieviju.
Arī "Vienotā nacionālā kustība" iestājas par ciešākām attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), taču tā daudz kritiskās izturas pret Maskavu, kas 2008.gadā, kad prezidenta krēslā atradās partijas dibinātājs Saakašvili, izvērsa pret Gruziju atklātu militāro agresiju.
Gruzijas parlamentā ir 150 deputāti, no kuriem 77 deputāti tiek ievēlēti daudzmandātu apgabalā, kurā partiju sarakstiem jāpārvar 5% barjera, bet 73 deputāti - vienmandāta apgabalos.
Parlamenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.
Tikmēr Moldovā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvis par prokrievisku uzskatītais Sociālistu partijas līderis Igors Dodons, liecina daļēji vēlēšanu rezultāti.
Pēc 95% balsu saskaitīšanas Dodons ir vadībā ar apmēram 49% vēlētāju atbalstu, paziņojusi Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija.
Proeiropeiskā kandidāte Marija Sandu guvusi 37% vēlētāju atbalstu.
Kopā prezidenta vēlēšanās piedalījās deviņi kandidāti.
Ja neviens kandidāts nebūs ieguvis vēlētāju vairākuma atbalstu, 13 novembrī tiks rīkota otrā vēlēšanu kārta.
Šīs ir pirmās vēlēšanas kopš 1996.gada, kad prezidentu tiešās vēlēšanās ievēl valsts pilsoņi, nevis parlaments. No 2000.gada prezidentu bija vēlējis parlaments.