ASV prezidents Džo Baidens svētdien intervijā telekanālam CBS atzina, ka sliecas kandidēt uz otro amata termiņu, tomēr galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Krievijas gubernatoru un reģionālo parlamentu vēlēšanās, kā jau bija paredzams, uzvarējuši Kremļa atbalstītie kandidāti, pirmdien ziņo Krievijas mediji.
Ja vēlētāju aktivitāte būs zemāka par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, 14. Saeimā varētu iekļūt pat 12 partijas. Liels parlamentā pārstāvēto partiju skaits tradicionāli tiek saistīts ar trauslu valdību, taču vēsture pierādījusi, ka tas ir kontraintuitīvs pieņēmums.
Labējās partijas cer atgriezties pie varas, pirmo reizi vēsturē paļaujoties uz galēji labējo atbalstu, kas varētu tām nodrošināt pārsvaru pār citu kreiso balstītajiem sociāldemokrātiem.
Mūziķis Ralfs Eilands mikroblogošanas vietnē twitter publicējis viedokli, kurā pirms 14.Saeimas vēlēšanām nav kautrējies paust publiski kritiku par politiķu rīcību.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apkopojis jaunāko informāciju par politisko partiju un to apvienību deklarētajiem izdevumiem, kurus tie plāno tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai pirms 1. oktobrī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām. Partijas un to apvienības no 4. jūnija, kad Latvijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, līdz 5. septembrim kopumā noslēgušas līgumus par limitētajiem aģitācijas izdevumiem kopsummā 2 386 659,03 eiro.
Tuvojoties 14.Saeimas vēlēšanām, atkal uzvirmojusi diskusija, kurām partijām tiek dotas iespējas piedalīties lielākajās televīziju rīkotajās priekšvēlēšanu debatēs.
Latvijas Televīzija svētdienas vakarā uzsāka priekšvēlēšanu debašu ciklu. Pirmās debates no piecām, kas bija veltītas veselības aprūpes (1. daļā) un labklājības (2. daļā) jomām. Teorētiski ļoti nozīmīgām un gandrīz ikvienu cilvēku skarošām tēmām. Īpaši tas attiecas uz veselību. Vai debates sasniedza savu mērķi, un vai, tās noskatoties, vēlētājam radās būtiski lielāka skaidrība – kas ir kas, un par ko būtu jābalso?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) patlaban veic 33 pārbaudes par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem un sācis divus administratīvā pārkāpuma procesus par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai, skaidro birojs.
Lai gan vairākkārt esmu izteicis minējumu, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, jo valdošais politiskais kartelis “Vienotības” vadībā pēdējos gados ir gandrīz pilnībā monopolizējis varu valstī, noteiktas apstākļu sakritības gadījumā nelielas izmaiņas tomēr ir iespējamas.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien nolēma svītrot no 14.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksta "Tautas varas spēks" Kurzemes vēlēšanu apgabalā Mārtiņu Dribu un Latgales vēlēšanu apgabalā Ēriku Urtānu.
Neapšaubāmi, Saeimas, Eiroparlamenta vai pašvaldību vēlēšanās politisko partiju galvenais mērķis, pat ja ļoti, ļoti mazticams, ir liktenīgās piecu procentu barjeras pārvarēšana, taču šajā sacīkstē ir arī mierinājuma balva – divu procentu barjeras pārsniegšana, kas garantē finansējumu no valsts budžeta. Šo slieksni pārvarējušās partijas atzīst, ka šī nauda patiešām palīdzējusi izdzīvot līdz nākamajām vēlēšanām.
Šīs būs otrās Saeimas vēlēšanas, kurās ir spēkā dalības ierobežojumi partijām. Kandidātu sarakstu drīkst iesniegt partijas vai partiju apvienības, kurās ir vismaz 500 biedru, turklāt partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu līdz vēlēšanām.
Uz 14.Saeimu kandidē trīs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēkā minētie iespējamie ārštata aģenti - aktieris Andris Bērziņš (Latvija pirmajā vietā), mediķis Anatolijs Danilāns ("Attīstībai/Par!") un Uldis Godainis ("Apvienība Latvijai"), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētā informācija.
Nevienam no septiņiem deputāta kandidātiem, kuru vārdi atrodami Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēkās, nebūs liegts startēt vēlēšanās, jo viņi nav bijuši VDK štata darbinieki, skaidro Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Ja reitingi būtu sakrituši ar rezultātiem, tad Donalds Tramps savulaik nebūtu kļuvis par ASV prezidentu un arī nekāda Lielbritānijas breksita nebūtu. Skaidrs, ka absolūti ticēt reitingiem nevar. Taču tendences tie rāda. Un arī pa smadzenēm elektorātam tie sit. Un nākamo vēlēšanu rezultātus dažkārt ietekmē. Tā kā uz 13. vēlēšanu starta līnijas ir nostājušies 19 saraksti, kas ir pārāk daudz, plašsaziņas līdzekļi vadīsies pēc reitingiem un aicinās uz diskusijām tos politiķus, kurus ir vērts ņemt vērā, bet politiķi ar švakiem reitingiem paliks aiz borta.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.