Šodien 66 vēlēšanu iecirkņos dienas vidū turpināsies iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un būs iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju netic spējai ar dalību Saeimas vēlēšanās ietekmēt vēlēšanu iznākumu un procesus valstī, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Divās dienās, kad atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespēja nodot glabāšanā balsi 14.Saeimas vēlēšanās, vēlētāju aktivitāte bijusi lielāka nekā pirms četriem gadiem un šonedēļ šo iespēju kopumā jau izmantojuši 27 181 cilvēks jeb 1,76% no vēlētāju kopskaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Demokrātijā atbildība par valsti gulstas uz pilsoņu pleciem, tāpēc Valsts prezidents Egils Levits aicina ikkatru balsstiesīgo piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās un atdot savu balsi par Latvijai, nevis Krievijai lojāliem politiskajiem spēkiem.
Šodien 66 vēlēšanu iecirkņos dienas pirmajā pusē turpināsies iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un būs iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas.
Jaunākie pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda – ja balsstiesīgie septembrī balsotu tā kā aptaujā, tad 14. Saeimā noteikti iekļūtu sešas partijas – ar vislielāko mandātu skaitu būtu “Jaunā Vienotība”, otrajā vietā būtu ZZS, trešajā – Nacionālā apvienība, ceturtajā – “Apvienotais saraksts”, piektajā – “Progresīvie”, sestajā – “Saskaņa”.
Balstoties uz vēlētāju aktivitāti 14.Saeimas vēlēšanu pirmajā dienā, kad balsi varēja nodot glabāšanā, nevar izdarīt prognozes par balsotāju aktivitāti vēlēšanās kopumā, sarunā ar aģentūru LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Nebūtu par agru jāsapriecājas, vērtējot lielāku vēlētāju aktivitāti iepriekšējā balsošanā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Līdz noteiktajam termiņam septembra pirmajā pusē balsošanai pa pastu pieteikušies 3369 vēlētāji ārvalstīs, šodien preses konferencē pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Šodien 66 vēlēšanu iecirkņos sāksies iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un būs iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas.
Varbūt esmu kaut ko palaidis garām, bet tā vien šķiet, ka šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, kad netiek skaļi skandēts, cik tās būšot latviešu tautai svarīgas, lai neteiktu – vēsturiskas. Nedzird eksaltētas frāzes par šo vēlēšanu izšķirošo ietekmi uz Latvijas nākotni; par liktenīgo izvēli; par “būt vai nebūt”. Nekā tāda šoreiz nav.
Ekonomistu apvienības (EA) ekspertu veiktajā partiju programmu un līderu vērtējumā pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām labākos rezultātus guvušas esošās koalīcijas partijas - "Attīstībai/Par!" (AP), "Jaunā vienotība" (JV) un "Konservatīvie".
Priekšvēlēšanu laikā politiķi, kuru pārstāvēto politisko spēku reitingi ļauj vēlēties daudz labākus rezultātus, nereti vēršas pret reitingus veidojošajiem uzņēmumiem. Šogad šo cīņu ar priekšvēlēšanu vējdzirnavām uzsākuši partiju “Republika” pārstāvošie politiķi, kas ne tikai vēlas ar likumu medijiem liegt publicēt reitingus un jau ir vērsušies tiesā pret sabiedrisko mediju, kas izmanto reitingus priekšvēlēšanu debašu dalībnieku atlasei, bet arī vēlas panākt krasu partiju finansējuma no valsts budžeta samazināšanu.
ASV prezidents Džo Baidens svētdien intervijā telekanālam CBS atzina, ka sliecas kandidēt uz otro amata termiņu, tomēr galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Krievijas gubernatoru un reģionālo parlamentu vēlēšanās, kā jau bija paredzams, uzvarējuši Kremļa atbalstītie kandidāti, pirmdien ziņo Krievijas mediji.
Ja vēlētāju aktivitāte būs zemāka par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, 14. Saeimā varētu iekļūt pat 12 partijas. Liels parlamentā pārstāvēto partiju skaits tradicionāli tiek saistīts ar trauslu valdību, taču vēsture pierādījusi, ka tas ir kontraintuitīvs pieņēmums.