Šodien 66 vēlēšanu iecirkņos sāksies iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un būs iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas.
Varbūt esmu kaut ko palaidis garām, bet tā vien šķiet, ka šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, kad netiek skaļi skandēts, cik tās būšot latviešu tautai svarīgas, lai neteiktu – vēsturiskas. Nedzird eksaltētas frāzes par šo vēlēšanu izšķirošo ietekmi uz Latvijas nākotni; par liktenīgo izvēli; par “būt vai nebūt”. Nekā tāda šoreiz nav.
Ekonomistu apvienības (EA) ekspertu veiktajā partiju programmu un līderu vērtējumā pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām labākos rezultātus guvušas esošās koalīcijas partijas - "Attīstībai/Par!" (AP), "Jaunā vienotība" (JV) un "Konservatīvie".
Priekšvēlēšanu laikā politiķi, kuru pārstāvēto politisko spēku reitingi ļauj vēlēties daudz labākus rezultātus, nereti vēršas pret reitingus veidojošajiem uzņēmumiem. Šogad šo cīņu ar priekšvēlēšanu vējdzirnavām uzsākuši partiju “Republika” pārstāvošie politiķi, kas ne tikai vēlas ar likumu medijiem liegt publicēt reitingus un jau ir vērsušies tiesā pret sabiedrisko mediju, kas izmanto reitingus priekšvēlēšanu debašu dalībnieku atlasei, bet arī vēlas panākt krasu partiju finansējuma no valsts budžeta samazināšanu.
ASV prezidents Džo Baidens svētdien intervijā telekanālam CBS atzina, ka sliecas kandidēt uz otro amata termiņu, tomēr galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Krievijas gubernatoru un reģionālo parlamentu vēlēšanās, kā jau bija paredzams, uzvarējuši Kremļa atbalstītie kandidāti, pirmdien ziņo Krievijas mediji.
Ja vēlētāju aktivitāte būs zemāka par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, 14. Saeimā varētu iekļūt pat 12 partijas. Liels parlamentā pārstāvēto partiju skaits tradicionāli tiek saistīts ar trauslu valdību, taču vēsture pierādījusi, ka tas ir kontraintuitīvs pieņēmums.
Labējās partijas cer atgriezties pie varas, pirmo reizi vēsturē paļaujoties uz galēji labējo atbalstu, kas varētu tām nodrošināt pārsvaru pār citu kreiso balstītajiem sociāldemokrātiem.
Mūziķis Ralfs Eilands mikroblogošanas vietnē twitter publicējis viedokli, kurā pirms 14.Saeimas vēlēšanām nav kautrējies paust publiski kritiku par politiķu rīcību.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apkopojis jaunāko informāciju par politisko partiju un to apvienību deklarētajiem izdevumiem, kurus tie plāno tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai pirms 1. oktobrī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām. Partijas un to apvienības no 4. jūnija, kad Latvijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, līdz 5. septembrim kopumā noslēgušas līgumus par limitētajiem aģitācijas izdevumiem kopsummā 2 386 659,03 eiro.
Tuvojoties 14.Saeimas vēlēšanām, atkal uzvirmojusi diskusija, kurām partijām tiek dotas iespējas piedalīties lielākajās televīziju rīkotajās priekšvēlēšanu debatēs.
Latvijas Televīzija svētdienas vakarā uzsāka priekšvēlēšanu debašu ciklu. Pirmās debates no piecām, kas bija veltītas veselības aprūpes (1. daļā) un labklājības (2. daļā) jomām. Teorētiski ļoti nozīmīgām un gandrīz ikvienu cilvēku skarošām tēmām. Īpaši tas attiecas uz veselību. Vai debates sasniedza savu mērķi, un vai, tās noskatoties, vēlētājam radās būtiski lielāka skaidrība – kas ir kas, un par ko būtu jābalso?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) patlaban veic 33 pārbaudes par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem un sācis divus administratīvā pārkāpuma procesus par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai, skaidro birojs.
Lai gan vairākkārt esmu izteicis minējumu, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, jo valdošais politiskais kartelis “Vienotības” vadībā pēdējos gados ir gandrīz pilnībā monopolizējis varu valstī, noteiktas apstākļu sakritības gadījumā nelielas izmaiņas tomēr ir iespējamas.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien nolēma svītrot no 14.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksta "Tautas varas spēks" Kurzemes vēlēšanu apgabalā Mārtiņu Dribu un Latgales vēlēšanu apgabalā Ēriku Urtānu.
Neapšaubāmi, Saeimas, Eiroparlamenta vai pašvaldību vēlēšanās politisko partiju galvenais mērķis, pat ja ļoti, ļoti mazticams, ir liktenīgās piecu procentu barjeras pārvarēšana, taču šajā sacīkstē ir arī mierinājuma balva – divu procentu barjeras pārsniegšana, kas garantē finansējumu no valsts budžeta. Šo slieksni pārvarējušās partijas atzīst, ka šī nauda patiešām palīdzējusi izdzīvot līdz nākamajām vēlēšanām.