Ar vēlēšanām saistītas ļaunprātīgas aktivitātes Latvijas kibertelpā pagaidām nav novērotas, taču informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" turpina uzraudzīt situāciju un sadarbībā ar citām vēlēšanās iesaistītajām institūcijām ir gatava reaģēt, ja tas būtu nepieciešams, stāsta "Cert.lv" pārstāve Līga Besere.
Visa Saeimas vēlēšanās izmantotā infrastruktūra, arī tiešsaistes reģistri, ir tā dēvētā kritiskā infrastruktūra un atbilstošā līmenī arī tiek aizsargāta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Latvijā nav noteikts vēlētāju skaits, kuriem ir jānobalso, lai vēlēšanas skaitītos notikušas. Pat tad, ja rīt par 14. Saeimu nobalsotu vien daži procenti Latvijas pilsoņu, vēlēšanas skaitīsies notikušas. Un tieši balsotāji, nevis malā stāvētāji noteiks 14. Saeimas sastāvu un Latvijā notiekošo turpmākos četrus gadus.
Pirms 14.Saeimas vēlēšanām partijām ir salīdzinoši zemi reitingi, kas liecina par lielu skaitu neizlēmušo vēlētāju un var nest dažādus pārsteigumus, intervijā aģentūrai LETA sacīja politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Šodien 66 vēlēšanu iecirkņos dienas vidū turpināsies iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un būs iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju netic spējai ar dalību Saeimas vēlēšanās ietekmēt vēlēšanu iznākumu un procesus valstī, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Divās dienās, kad atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespēja nodot glabāšanā balsi 14.Saeimas vēlēšanās, vēlētāju aktivitāte bijusi lielāka nekā pirms četriem gadiem un šonedēļ šo iespēju kopumā jau izmantojuši 27 181 cilvēks jeb 1,76% no vēlētāju kopskaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Demokrātijā atbildība par valsti gulstas uz pilsoņu pleciem, tāpēc Valsts prezidents Egils Levits aicina ikkatru balsstiesīgo piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās un atdot savu balsi par Latvijai, nevis Krievijai lojāliem politiskajiem spēkiem.
Šodien 66 vēlēšanu iecirkņos dienas pirmajā pusē turpināsies iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un būs iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas.
Jaunākie pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda – ja balsstiesīgie septembrī balsotu tā kā aptaujā, tad 14. Saeimā noteikti iekļūtu sešas partijas – ar vislielāko mandātu skaitu būtu “Jaunā Vienotība”, otrajā vietā būtu ZZS, trešajā – Nacionālā apvienība, ceturtajā – “Apvienotais saraksts”, piektajā – “Progresīvie”, sestajā – “Saskaņa”.
Balstoties uz vēlētāju aktivitāti 14.Saeimas vēlēšanu pirmajā dienā, kad balsi varēja nodot glabāšanā, nevar izdarīt prognozes par balsotāju aktivitāti vēlēšanās kopumā, sarunā ar aģentūru LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Nebūtu par agru jāsapriecājas, vērtējot lielāku vēlētāju aktivitāti iepriekšējā balsošanā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Līdz noteiktajam termiņam septembra pirmajā pusē balsošanai pa pastu pieteikušies 3369 vēlētāji ārvalstīs, šodien preses konferencē pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Šodien 66 vēlēšanu iecirkņos sāksies iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un būs iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas.
Varbūt esmu kaut ko palaidis garām, bet tā vien šķiet, ka šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, kad netiek skaļi skandēts, cik tās būšot latviešu tautai svarīgas, lai neteiktu – vēsturiskas. Nedzird eksaltētas frāzes par šo vēlēšanu izšķirošo ietekmi uz Latvijas nākotni; par liktenīgo izvēli; par “būt vai nebūt”. Nekā tāda šoreiz nav.
Ekonomistu apvienības (EA) ekspertu veiktajā partiju programmu un līderu vērtējumā pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām labākos rezultātus guvušas esošās koalīcijas partijas - "Attīstībai/Par!" (AP), "Jaunā vienotība" (JV) un "Konservatīvie".
Priekšvēlēšanu laikā politiķi, kuru pārstāvēto politisko spēku reitingi ļauj vēlēties daudz labākus rezultātus, nereti vēršas pret reitingus veidojošajiem uzņēmumiem. Šogad šo cīņu ar priekšvēlēšanu vējdzirnavām uzsākuši partiju “Republika” pārstāvošie politiķi, kas ne tikai vēlas ar likumu medijiem liegt publicēt reitingus un jau ir vērsušies tiesā pret sabiedrisko mediju, kas izmanto reitingus priekšvēlēšanu debašu dalībnieku atlasei, bet arī vēlas panākt krasu partiju finansējuma no valsts budžeta samazināšanu.