Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par labu "Jaunās vienotības" (JV) virzītā Valsts prezidenta amata kandidāta, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) atbalstīšanai esot nosliekusies, ņemot vērā viņa plašo pieredzi ārpolitikā un spēju prasmīgi pārstāvēt valsti, izriet no ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa paustā.
Taujāts, kādēļ ZZS lēma balsot tieši par Rinkēviču, politiķis norādīja, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vienlīdz svarīga ir ne tikai iekšpolitika, bet arī ārpolitika. Svarīgi esot, lai prezidents ir maksimāli profesionāls un var pārstāvēt valsti jau no pirmās dienas.
Atbildot uz jautājumu, vai pastāv kāda vienošanās starp JV un ZZS par atbalstu Rinkēvičam, Valainis atbildēja, ka ZZS šodien balso par prezidentu un neko citu.
Valainis atzīmēja, ka ZZS Saeimas frakcija pieņēma lēmumu, ņemot vērā tās domas, kādas bija ZZS pašvaldību vadītājiem. Politiķis uzsvēra, ka ZZS bija maksimāli atklāts un caurspīdīgs lēmuma pieņemšanas process.
"Mēs nedrīkstam kļūdīties. Mēs vētījām kandidātus, lai mums nebūtu nekādu šaubu, ka prezidents ieturēs Eiropatlantisko kursu, cieši sadarboties ar NATO, atbalstīs Ukrainu. Bija jāiegūst pilnīga pārliecība, ka prezidenta nostāja ir skaidra. No visiem trim kandidātiem šajos un citos jautājumos visstingrākā nostāja bija Rinkēvičam. Mēs bijām pārliecināti, ka ar viņu prezidenta amatā mēs atradīsim visprofesionālāko savstarpējās sadarbības modeli," ZZS frakcijas balsojumu skaidroja Valainis.
LETA jau rakstīja, ka Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.
Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Rinkēvičs, tātad par viņu nobalsojusi arī ZZS. JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.
Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.
Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.
Nacionālā apvienība (13 mandāti) un Alekseja Rosļikova "Stabilitātei" (10 mandāti) pirms balsojuma bija solījuši neatbalstīt nevienu no kandidātiem.
Kopā balsojumā piedalījās 87 deputāti, no kuriem desmit nobalsoja pret visiem kandidātiem. No šī var secināt, ka pret abiem kandidātiem balsojusi "Stabilitātei", bet NA politiķi nav nobalsojuši.
Otrajā balsojumā jeb kārtā vēlreiz piedalīsies visi trīs kandidāti. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, tad tiks atsijāts vismazāk balsis saņēmušais un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.
Kā ziņots, Pinto ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.
Pīlēns savulaik bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Viņš savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.
Rinkēvičs iepriekš bijis Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs un vēlāk Zatlera Reformu partijas sastāvā nonāca Saeimas, valdības līmeņa politikā. Pirms tam arī vairāk nekā desmit gadus ieņēmis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatu. Rinkēvičam ir divi maģistra grādi, kas iegūti Latvijas Universitātē politikas zinātnē, kā arī ASV Nacionālās Aizsardzības universitātē.
Iepriekš Nacionālā apvienība (NA) bija vienojusies virzīt pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita kandidatūru. Arī JV pauda gatavību balsot par Levitu. Taču Saeimā nebija iespējams viņam iegūt ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 balss atbalstu, faktiski tāpēc Levits nolēma atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta amatu.
Gan kuluāros, gan publiski atšķiras viedokļi par to, cik paredzams varētu būt Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums. Piemēram, izskanējis minējums, ka JV, ZZS un "Progresīvie" varētu vienoties par kopumā 52 balsu atbalstu Rinkēvičam, ar ko arī viņam pietiktu ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā. Ja šāds scenārijs izrādītos pareizs, tad, visticamāk, agrākais tas varētu īstenoties trešajā balsojumā, ja līdz tam gadījumā būtu "izkritusi" Pinto un "Progresīvajiem" būtu "atraisītas rokas" balsot par citu pretendentu.
Prezidenta vēlēšanas radījušas spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, ZZS un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī turpmāk veidotu koalīcijas kodolu.
Tomēr gan AS, gan NA paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc ir jautājums, vai JV, ZZS un "Progresīvie" paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tikai 52 deputāti.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Saeimai ir iesniegusi ziņojumu, kurā informē, ka Valsts prezidenta amatam izvirzītie kandidāti atbilst Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteiktajām prasībām.
Ja pēdējā vēlēšanu kārtā jeb pēdējā balsojumā kandidāts nebūs ieguvis 51 balsi, būtu rīkojamas jaunas vēlēšanas. Tādā gadījumā atbilstoši likumam tās notiktu tuvāk jūnija vidum.
Likumā noteikts, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu, kuram nav citas valsts pilsonības un ja uz viņu neattiecas kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem.
